Durvīs stāvēja Džastins,viņš uz mani skatījās tā itkā būtu iegājis transā,lai no apmulsuma neko nesajauktu es novērsos,bet jutu,ka viņš turpina skatīties uz mani.Mana sirds sāka pukstēt nedaudz ātrāk.Kad es beidzu spēlēt klasē valdīja klusums,bet tad lektors domīgi teica-"Ispaidīgi!''
Viņa seja vēl kādu brīdi likās domīga,bet vairāk viņš neko neteica,Džastins ščietami bija aizmirsi ko gribēja teikt.
Dž-"Ām..es..a........Neko!"
Viņš vienkārši aizvēra durvis.Es aizgāju un apsēdos savā vietā.5minūšu maģiskums bija zudoi.Tā pagāja mana kārtējā diena skolā.Šodien es vairs nesatiku Džastinu,līdz devos ārā uz savu mašīnu.
Dž-"Sveika.Mums jāsāk strādāt pie tā projekta."
Es-"Jā.Derētu.'es izklausījos tik stulbi.
Viņš šķita mazliet apmulsis.
Dž-"Nu,tad varbūt varam satikties ,lai ozlemtu visu."
Es-"Jā."šī saruna bija neveikla mums abiem.
Es-"Vai tu esi brīvs?"
Viņš skatījās manī ar šoka izteiksmi sejā.Tad es sapratu.
Es-"Nu,es to nedomāju tā.Vai tu tagad esi brīvs,uz šo brīdi?"
Dž-"Ak,jā,protams,Jā!"
Es-"Tad varbūt braucam pie manis?"
Dž-"Tagad?"
Es-"Jā."
Dž-"Nu labi."
Mēs devāmies uz manu mašīnu.Iesākot braukt,valdīja klusums.Līdz es ierunājos.
Es-"Tu šodien esi ļoti dīvains!"
Dž-"Kāpēc?"
Es uz viņu pasktījos-"Parasti tu esi vai nu kretīns,vai nu mans aizstāvis,bet šodien..tāds nokautrējies,nezināji ko teikt un vēl skatījies kā noburts."
Džastinam atkal parādījās dabiskais smīns-"Tādat tu gribi,lai es atkal esmu kretīns!"
Es-''Tici man,nepavisam!"
Dž-"Tā tad,tu gribi,lai esmu tavs aizstāvis?"
Es uzmetu viņam bravūrīgu skatienu-"Man aizstāvjus nevajag!"
Dž-"Nu ja,tavs draugs tevi aizstāvēs!"smejas
Es-"Tu laikam esi apsēsts ar viņu!"
Atkal iestājās klusums.Par laimi mēs jau bijām piebraukuši pie manas mājas.Es gāju pa priekšu un rādīju viņam ceļu uz savu dzīvokli.Uzgājuši augšā noģērbāmies un sākām visu pārrunāt,jāsaka,ka šo projektu viņš uztvēra ļoti nopietni.Tad atskanēja klauvējienj pie durvīm,es piegāju un paskatījos atstiņā,man gandrīz apstājās sirds.
