Kad es pamodos Džastina istabā nebija,izberzējusi acis gāju uz vanasistabu,kad atvēru durvis manām acīm pavērās Džastins,kā no mātes miesām iznnācis.Viņam bija slapji mati un vēdera muskuļi izskatījās tik seksīgi.Es tur tā stāvēju un blenzu līdz viņš sāka smieties.
Dž-"Ak,mazā."viņš piegāja un aptina aps sevi dvieli.
Tikai tad es sapratu,ka esmu blenzusi pārāk ilgi un nosarku.Viņš tikai turpināja smieties un,kad pienāca man tuvāk nočukstēja pie auss.
Dž-"Vannasistaba ir tavā rīcībā" sajūtot viņa karsto elpu uz sava kakla es satrūkos.
Kad viņš bija izgājis ārā es saķēru savu galvu*Es esmu tāda stulbene,kāpēc man tur tā vajadzēja stāvēt un blenzt?!Ko gan viņš par mani padomāja?!Kā es viņam tagad paskatīšos acīs?!*
Es ilgi nevarēju sadūšoties,lai izietu no vannasistabas,jo nezināju ko viņam teikt,bet sēdēt šeit mūžīgi DIEMŽĒL arī nevarēju.Kad beidzot,biju saņēmusies iziet ārā viņš mierīgi sēdēja uz mīkstā krēsla un lasīja žurnālu.Viņš man skatījās tieši acīs un smīnēja,es jutu,ka mani vaigi kļuva sārti.Es zināju,ka man jāatvainojas,bet viņš to padarīja tikai grūtāku.
Es-"Atvaino,ka es..nu..ka"es stosījos,bet tas viņu uzjautrināja vēl vairāk.
Dž-"Tā jau es domāju."
Es-"Ko?"
Dž-"Tu nekad nebiji redzējusi kailu čali."
Viņa teiktais mani pārsteidza un lika justies vēl sliktāk un neveiklāk.Viņam bija taisnība,bet ko gan es varēju darīt?!Tagad viņš noteikti mani uzskata par kaut kādu nožēlojamu jaunavu.Bet kāpēc gan tas mani uztrauc?!Kylij,tu ļoti labi zini kāpēc!Vai viņš man patīk?Paga ko,nē,nē,nē!!!
Es piegāju oie skapja un paņēmu savu jaku.
Dž-"Kur tu iesi?"mazliet izbrīnīts.
Es-"Man,es gribu paelpot svaigu gaisu."
Es izgāju ārā no viesnīcas un nezināju kurp iet.Šeit viss man bija svešs,bet neskatoties uz to es bezmērķīgi gāju,pēc laika es nonācu pie kādas ēkas,es pat nezinu kāpēc,vet kaut kas mani tur vilka iekšā.Šī ēka bija plaša,bet diezgan tukša.Es pamanīju kādu sievieti un piegāju pie viņas.
Es-"Labdien."viņa uzmeta man neuzticīgu skatienu-"Kas šī ir par vietu?"
Suviete nopūtās-"Kādreiz šis bija jauniešu centrs,te visi dziedāja un dejoja,bet tagad,tā ir veca un pamesta,nevajadzīga ēka."viņa aizgāja.
Es piegāju pie spoguļa un skatījos savā atspulgā.Nolēmu kaut ko uzdziedāt,jo tas mani nomierina.
Kad biju beigusi ielūkojos spogulī un pamanīju svešu atspulgu.
Meitene-"Lūdzu,turpini es negribēju tevi iztraucēt!Es jau gāju prom,bet ,tad izdzirdēju,kādu dziedam un nolēmu..."
Es-"Nē,viss kārtībā,vienkārši es nobijos."
Viņa uzsmaidīja-"Mani sauc Džidžī"
Es-"Kylija"
Dž-"Tev ir skaista balss."
Es-"Paldies."
Dž-''Man arī ļoti parīk dziedāt,kādreiz uz šejieni nācu katru dienu."
Es-"Kāpēc šī vieta izputēja?"
Džidžī noraustīja plecus-"Nezinu,visiem apnika un jaa..."
Man pēkšņi iezvanījās telefons.
Es-"Hallo?"
Tas bija Džastins-"Nāc šurp uz viesnīcu,mums jābrauc pie Dilana!"
Es aši ieliku telefonu kabatā un pieskrēju pie meitenes.
Es-"Man bija prieks iepazīties,bet nu man jāiet!"
Viņa uzsmaidīja un es ātri devos uz viesnīcu.
