Tīņu dzīve.

part 7

Es cerēju ka vel sliktāk nevar būt. Biju knapi atvērusi acis un pa istabas durvīm iebrāzās pārīts kas noteikti nāca izdarīt to lietu un viss. Fuii un manā gultā, neee tikai ne to.
"Hey lasaties no šejienes." es
Viņi mani nedzirdēja. Ko lai dara būs vien jādezinficē mana gulta. Ahh iskāpu pa balkonu un devos uz mājas otru galu kur bija stingri aizliegts iet tiem kas ciemojas. Tas noteikti nenozīmē ka tur nedrīkstu iet es. Vispar ja par turieni iet runa tad man ar brāli nebija atļauts tur iet. Ispētot visu pagalms kā pagalms kas slikts te var atgadīties. Iesēdos krēslā un vēroju te bija kluss un jauki. Laikam neļāva viena iemesla dēļ tapēc ka te nevar dzirdēt neko kas notiek otrpus mājai. Šis viss bija relaksējoši līdz brīdim kad man aiz muguras bija tēvs, bet no viņa neoda alkahola smaka.
"Nikol tu zini ka šeit nedrīkst atrasties!" Tēvs
Es tiešām esmu šokā pirmo reiz kad viņš runāja skaidri bija pirms 9 gadiem.
"Atvaino tur ir skaļi tapēc izdomāju ziņkārības pēc šeit apskatīt apkārtni." Es
Tēvs paņēma manu roku un vilka uz otru pusi tas bija ar maigumu. Parasti es viņa roku tuvumā esmu kā lupata ar ko viņš islauka visu apkārtni. Okey tas bija kas negaidīts. Vai arī viņam bija darbadiena un nebija laika iedzert viņam vajadzēja ko paķert. Kā jau domāju viņš ar kasti kur aisteidzās. Tātad darbs un nekāda alkahola. Interesanti kapēc tur nevar atrasties ja tur ir skats uz skaisto pļavu un ieeja mājas. Labi ja tur nevar tad devos atkal pastaigā. Būs jāsakrāj kādi ietaupijumi un jānopērk pašai dzīvoklīts kur varēšu pavadīt laiku kamēr nevarēšu tur uzkavēties. Tā  noteikti būtu  labāk nekā klaiņot. Es pat vairs nezinu ko iesākt visas vietas šķiet pazīstamas no katra sīkuma. Gribās ko jaunu. Labi ka šodien ir kautmaz normāls laiks iegājusi dziļāk mežā un pārliecinājusies ka šeit tuvumā nav cilvēks. Apgūlos sūnās un sāku pētīt koku galotnes un gaismu kas iespīd šeit. Tas bija skaisti. Sākoties vakaram es atkal atgriezos mājās un devos uz savu istabu. Viss bija mierīgs un šeit neatradās neviena dzīva būtne, noteikti kautkur citur turpina svinēt bezjēdzīgās balītes. Iegājusi istabā novākusi gultu un ielikusi veļasmašīnā visu kam noteikti viņi pieskārās. Visu nomainiju un ar smaidu sejā ka kautko spēju izdarīt pārkārtoju istabu. Iegāju dušā pārvilku savas drēbes. Paris stundas vienkārši pasēdēju uz balkona un vēroju zvaigznes. Šeit reti var tās redzēt vakaros, jo traucē mākoņi kas aizedz debesu plašumus. Kad palika pa visam auksts devos uz gultu sasildīties. Paskatijos filmas un tad gāju gulēt.