Tīņu dzīve.

part 35

Teiksim tā pamostoties man tiešām bija labs garīgais ticiet man tas noteikti būs uz īsu brīdi, jo atkal skola un cilvēki. Uzvilku kautkādas drēbes kas man bija pa rokai. Būtībā iskatijos tiešām labi. Protams ja esmu gājusi uz kādu pasākumu tad pie skapja pavadu ļoti ilgu laiku. Sataisiju matus vaļīgā copē un devos uz brokastīm kas man sagādāja prieku. Vismaz veselīgs ēdiens kuru vel projām lietoju no dienas kad noģību dēļ neešanas kautkā tā. Laikam Zaks domā ka nav vērts ar mani runāt un saprot ka esmu dusmīga es nedomāju ka visi varētu ilgi dusmoties uz cilvēku ar kuru dzīvo vienā mājā.
"Nikol mums jāizbrauc." Zaks
Aiskrēju uz istabu pēc somas, telefona un austiņām. Iekāpusi mašīnā.
"Čaw." es
Viņš bija nedaudz pārsteikts par to ka sasveicinājos ar viņu, bet es sagaidiju viņa atbildi.
"Sveika." Zaks
"Es pieņemu tavu atvainošanos. Es laikam esmu tiešām cilvēks kas nespēj dusmoties ļoti ilgi." es
Uz viņa sejas atplauka smaids kas vien liecināja par to ka šis smaids uz viņa sejas būs ilgi.
"Ko darīsi šodien?" Zaks
"Amm nezinu man nekas nav ieplānots. Tu?" es
"Taisijos ar čomiem un viņu meitenēm nu tiem kuriem ir tadas ietusēt. Vai piebiedrosies?" Zaks
"Protams gan jau būs jautri." es
Tālāk turpinājām ceļu uz skolu klusumā. Atkal bija stunda kur es sēdēju ar meiteni.
"Sveika atvaino es sēdēšu ar Zaku, jo man īsti nepatīk sēdēt priekšā." es
Viņa tikai pamāja un es aizgāju. Nē man nav iebildumi pret viņu man ir iebildumi pret to galdu. Es atceros ka laikam piektajā klasē sēdēju priekšā. Skolotaja vienmēr bāza savu dibenu vai vienmēr kliedza pie ausīm kautkā tā. Tas bija pretīgi un vel ja stāvēja priekšā tad viņas siekalu daļiņas sļakstijās viss apkārt un daļa nonāca uz manām rokā vai sejas. Tā notiek vienmēr tapēc izlēmu sēdēt aizmugurē un tā tika aizvadīti atlikuši gadi tajā skolā. Nu protams arī šeit es sēžu beigās.  Šīs dienas stundas bija drausmīgākās nu labi man, bet citiem tās varētu patikt un ļoti.
Matematika, fizika, ķīmija, latviešvaloda, litertūra un mūzika. Teiksim tā man mūzika kā tāda patīk klausos to vairāk kā bieži. Bet es nemāku dziedāt un mums brīžiem ir jādzied solo. Es pat nezinu vai tas ir tā es neko citu no mūzikas vienkārši nesaprotu nu labi es zinu kas ir Mažors un minors vai korus, bet notis brīžiem ir tāds es to dzirdu pirmo reizi un tie sarežģītie nosaukumi. Es zinu tikai pirmās klases notis no do līdz do un tas arī viss. Ok es negribu isklausīties pēc mūzikas ienīdējas, bet ko darīt ja tas nav priekš tevis dziedat un zināt notis. Jāpriecājas ka vispār spēj atškirt kautko no tā visa ko klausies. Wtf kapēc es atkal domāju ko stūlbu. Ahh beidzot beidzās stundas un tagad es ar "draugiem" staigājam Zaks teica ka: " Mani draugi ir tavi un tavi ir mani draugi." es to nozīmi laikam sapratu, bet švaki es laiku pavadu ar cilvēkiem ejot, bet domājot kautko savā galvā tā itkā es nebūtu ne ar vienu no viņiem.