Tīņu dzīve.

part 9

Kārtējās stundas bija garlaicīgas un visās sēdēja blakus Zaks. Varbūt viņu pieminu par daudz, bet man sāk apnikt viņa tuvums. Iespējams man pat patika būt vienai šai solā.viņš pat nenovērš savu skatienu no manis. Visi kas paiet garām paklanas viņam tā itkā viņš šajā skola būtu dievs. Esmu vienīgā kas nepaklanās. Wtf pat skolotājas sāk to darīt šeit nav kas tīrs.
"Hey Zak!" es
"Mmhh" Zaks
"Drīkst tev ko jautāt?" es
"Tu vari jautat ko vien vēlies." Zaks
"Pēdējā laikā visi uzvedās dīvaini. Visi klanās tavā priekšā. Kapēc?" es
"Viņi neuzvedas dīvaini, tikai ir uzinājuši ka mans tēvs ir ļoti ietekmīga persona un vakar tavs tēvs noslēdza vienošanos saistībā ar tevi." Zaks
"Ar mani?" es
"Jap ar tevi." Zaks
"Amm drīkst zinat kadu tieši?" es
"Pastāstīšu kad tiksim prom no skolas. Labi?" Zaks
"Labi." es
Ko atkal tēvs ir sastradājis. Kapēc viņi man nekad nesaka ko izdomā vai nepabrīdina par to ka mani ievainos. Es atceros vel tad kad biju maza. Laikam otrā klase. Mani iepriekšējā vakarā bija abi situši un ļāvuši to darīt arī brālim. Mums ar brāli nekad nav bijušas labas atiecības. Nu nākošajā dienā man lika iet uz skolu tiešām kā bezpajumtniecei. Man tika iedoti svārki kā omītēm un saplēsts krekls un ar kosmētiku uztaisija tā kad būtu netīra. Jā to dienu es atceros viss vairāk. Tā laikam bija viss apkaunojošākā  reize manā mūžā. Es esmu iscietusi tik daudz. Pat klasē man bija saplēsuši visu apģērbu un es no skolas gāju ar sportatērpu. Es priecājos ka to toreiz neatrada. Es nenovēlu nevienam cilvēkam tadu dzīvi kā man vai pat sliktāku par manu tikai tapēc ka neesi gudrs vai gudra. Tagad saprotu ka šis ir viss stūlbākais iemesls kapēc tevi tik ļoti pazemot. Esmu iegrimusi savās smadzenēs ar domām ka nepamaniju ka visas stundas jau ir beigušās. Pavisam aizmirsusi ka bija doma runāt ar Zaku par mani. Devos laukā un taisijos iet prom kad Zaks pieskrēja pie manis.
"Sveika tagad es tev visu pastāstīšo ko zinu." Zaks
"Jā labi" es
"Tavs tēvs bija uz mana tēva firmu. Tātad tavs tēvs teica ka kautkas jādara ar tevi, jo viņš tevi nevar paciest. Viņš pastāstija par tevi daudz muļķību. Es tām muļķībām neticu. Tad tavs tēvs ieminējās ka tevi varētu pārdot kadam. Mans tēvs kategoriski ateicās un tagad tu būsi mana māsīca, jo mana tēva māsa vienmēr ir gribējusi bērnu, bet diemžēl viņa nevar viņus dabūt." Zaks
"Paldies ka pateici." es
Es paātrināju soli un man lēnām bira asaras. Zinu ka vecāki nav tie labākie, bet es esmu viņu miesīgs bērns tiešām nevarēja pagaidīt līdz man būs astoņpacmit un tad atvilkt elpu. Kas tas ir nopietni pārdot tas jau pa visam ir galīgi garām. PĀRDOT savu bērnu kur tam cilvēkam ir prāts. Interesanti cik tad es maksāju viņiem. Nedaudz nomierinājusies sakārtoju savas mantas un turpināju sēdēt uz zemes un domāju bezgalīgi daudz domas.