Man liekas ka viss šis ir par ātru cerēju vismaz ka tas notiks palēnām. Labi kas noticis tas noticis. Paskatijos pulkteni man bija jadodas uz skolu. Laikam domāju visu nakti. Izgāju no mājas un priekšā stāvēja Zaks ar melnu mašīnu.
"Labrīt es domāju ka vakar sadusmojies uz manis ka aizskrēji tapēc izdomāju tev atbraukt pakaļ." Zaks
Uz viņa sejas parādijas mazs smaids.
"Amm ne uz tevis, bet paldies." es
Tagad uz viņa sejas bija lielāks smaidiņš vai pat smīns.
"Es nezinu vai jau zini, bet tev nāksies izvākties no mājas. Piedod." Zaks
"Paldies ka pateici, nee es nezināju neviens no viņiem mani nekad nav brīdinājis." es
"Bet piedod es domāju ka tavam tēvam vajadzēja tev to pateikt." Zaks
Es ceru ka viņa tēva māsa ir jauka. Vismaz būtu kads kas man pievērsīs uzmanību. Es ceru.
"Varbūt neaizbraucam uz skolu, bet kur citur es gribu zinat vairak par tevi, par tavu tēvu un tava tēva māsu?" es
"Labi, bet mēs nemaz nebraucam uz skolu. Man tēvs pateica lai tevi kur aizvedu. Lai varam parunat par to ko gribētu dzirdēt tu." Zaks
Es pasmaidiju un parējo ceļu mēs klusējam. Es pasmaidiju es esmu priecīga ka pavadu savu laiku ar cilvēku kas sodien kļūs par manu brālēnu visamz ar viņu. Idomājaties tikai viena persona var izmainīt tavu dzīvi, pat tad ja tu pati vairs neko nespēj izmainīt.
Mēs piebraucām pie vecas ļoti vecas un daudzstavēkas.
"Ko mēs te darīsim?" es
Viņš pasmējas.
"Vienkārši seko." Zaks
Es sekoju, mēs gājām uzmanīgi pa bezgalīgām trepēm. Līdz nonācām uz jumta.
Šis skats bija kas neredzēts tik skaisti un man nav vardi.
"Patīk?"Zaks
"Pat ļoti." es
"Lieliski tad te pavadīsim daudz laika kopā. Es domāju kā brālis ar masu. Man nav māsas tu būsi mana māsa. Bet oficāli skaitīsies kā mana māsīca." Zaks
"Tas ir jauki. Paldies tev tas ir mīļi, man ir brālis kurš nekad ar mani laiku tā nepavādītu kopā." es
"Žēl, mums būs jautri un ceru ka būsi biežāk smaidīga. Tātad ko vēlies zinat?" Zaks
"Stasti visu ko vēlies pastāstīt tagad un vēlāk ar laiku uzināšu par jums pati kas vien jāzin." es
"Tad es neko nestāstīšu padarīsim kautko. Kā būtu ja padtaigasim pa šo ēku vienmēr esmu gribējis ar kadu nekad nav bijis iespēja." Zaks
"Tagad ir." es
Es uzsmaidiju un var teikt mēs sākām šīs mājas ekspedīciju.
YOU ARE READING
Tīņu dzīve.
Teen FictionKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
