Tīņu dzīve.

part 23

ZAKS
Es esu tik satraucies ka neatceros uz kurieni un kā es nokļuvu mašīnā. Es pat nezinu ko man darīt, bet pirmais kas man automātiski lika abgriest mašīnu otrādi uz slimnīcas pusi. Es vienkārāi nezinu ko darīt. Es...... Es esu vienkārši tik apjucis.
NIKOLA
Es pamodos, bet šī nav vieta kā slimnīca kur man vajadzētu atrasties, bet šis ir kas cits. Es nespēju saprast. Vienīgais jautājums kas bija manā prātā. Vai es esu mirusi. Es ieraudziju mazu meiteni kuru es atpazinu pēc bildes ko redzēju internetā. Par meitenes pazušanu viņai bija 11 gadi. Viņa atrodas tieši kur es.
Viņa mani neredzēja neviens mani neredzēja. Es ustraucos esu pārāk nobijusies lai ko darītu.
ZAKS
Viņa mani nepaklausija viņa ļāvās miegam. Iskatās ka viņa ir zaudējusi daudz asiņu. Un iemigusi. Es pat nezinu ko man darīt. Piebraucis pie slimnīcas mani ļoti atri paņēma un Nikola nokļuva uz operaciju. Ārsts teica ka mums noveicās ka viņam nekada operācija nebija ieplānota būtu tikai rīt, bet rīt būtu iespējams jau par vēlu. Es atradu vietu kur apsēsties un atkal iegrimu savās domās kur esmu retu pa retai reizei.
NIKOLA
Es vairs nesaprotu varbūt sen jau esmu nolikusi karoti kā to parasti saka. Vai arī šis ir ko vienmēr cilvēki redz pirms nomirst kādā veidā. Es domāju tad kad viņi ir besamaņa vai vienkārši iemidzinati. Varbūt es neesmu tur kur ir miruši cilvēki varbūt esmu tur kur ir pagaidu telpa. Ap mani sāka veidoties siena kas cēlās, nobruka,cēlās un tā visu laiku. Iespējams šī bija sava veida koma. Laikam būs jāsāk izbaudīt sava dzīve kamēr neesu mirusi. Vai jānomirst lai manai dvēselei būtu miers un vairs nejustu nekādas sāpes. Tagad ir jautājums kā es spēju domāt?
ZAKS
Viņa jau pirms divām stundām ir šajā palātā un viņas sirds darbība bija ļoti laba, bet viņa gulēja kas iskatijās tik jauki. Es nezinu kad būs pēdējā reize kad es ar kadu atvadīšos, būs viņu jāaizvelk kautkur lai nesēž tā pat vien mājās.
NIKOLA
Es sāku dzirdēt balsi, ļoti pazīstamu balsi tikai es neatceros kas man atgādina to es vienkārši dzirdu.
"Es ceru ka tu mani dzirdi, lūdzu pamosties tu esi vienīgā persona kurai esu pieķēries tik cieši ka nespēšu palaist tik vienkārši vaļā. Es esu dzirdējis ka tādā stāvoklī kā tu var dzirdēt ko tev saka un ceru ka tu mani tiešām dzirdi. Es pat nezinu ko tev teikt. Gribu lai zini ka esu atradis sev meiteni ar kuru runāju pa telefonu un sarakstos ar viņu. Viņa ir skaista tā kā tu. Uzināju ka viņa nemaz tik tālu nedzīvo no mums un viņa mācās citā skolā. Un ceru ka drīz pamodīsies, jo man bija doma ka varētu aiziet uz ballīti kas norisinās viena čaļa mājā kurš iet mūsu jaunajā skolā. Tika aicinati visi. Kā uzināju? Bija ar to viss internets un rakstīts tikai tās skolas skolēniem." Zaks
Viņš pasmējās un atkal apklusa laikam skatijās uz manis. Laikam būs jāatrod izeja no šeienes. Mana saprašana nav tā labākā, jo šeit ir daudzi kas pazūd kā spoks ko nekad neesu redzējusi.