Šoreiz es pamodos no skaļa trokšņa. Gaju uz leju apraudzīt kas noticis. Kāds stāvs laikam brāli nogrūda zemē radot to troksni. Viņa seju nevarēja redzēt, bija ģērbies visās melnās drēbēs un uzlicis kapuci. Tad kad viņš pamanija mani es nedaudz sarāvos, jo nezināju ko tajā brīdī darīt. Viņš pacēla roku un tikai pēc dažām sekundēm sapratu ka viņš roku nav pacēlis tā pat vien. Stāvs mērķēja uz manīm ar ieroci. Es kā stulbene tur stāvu un skatos.
Es bailes vairs nejutu. Tad viņš aiskrēja. Es piegāju pie brāļa.
"Hey viss labi?" es
Labi varbūt šajā momentā šis jautājums galīgi neder.
"Jā ir labi." broo
Viņš piecēlās kautko pie sevis noteikdams un ielīda savā istaba. Iespējams kadam ir parādā vai iekūlies ļoti lielos sūdos. Fainaly es šodien ko ieēdīšu. Atvēru leduskapi manas acis ispletās pa visu seju.
"Wtf nopietni tieši šodien?" es
Ledusskapis ir tukš un es tiko ar viņu runāju. Ahh pareizi vel skola.😠
Gāju uzvilkt pelēkus legingus un platu melnu kreklu klāt pie visa baltas kedas. Man nemaz nebija ko sēdēt un garlaikoties man nācās pa taisno iet no mājas ārā.
"Kur tu sataisijies?" broo
"Ķip tu nezinātu!" es
Es turpināju iet. Atkal tās sasodīti nomaļās vietas. Pa ceļam garām brauca jaunieši kas piedāvāja aizvest. Protams es piekritu, jo kapēc ne ka vismaz kāds nepasaka ko nejauku😊. Mēs piebraucām pie skolas iskāpu laukā no mašīnas un devos uz ieeju.
"Eu tu?" blondīne teiksim tā.
Es ignorēju, jo man tā gribējās.
"Eu tu kuce kapēc biji mana puiša mašīnā ah?" blondīne
Es pagriezos.
"Ja tu runā ar mani tad man neinterisē neviens no viņiem un ja kas tagad es eju." es
Ahh kas visiem ir noticis vairs mani neatpazīst vai kas? Tālāk nekādas reaģijas. Vismaz labums man.
Apsēdos savā vietā.
"Hey" Zaks
"Hey!" es
"Kā jūties." Zaks
"Nez laikam normāli!" es
"Un tu?" es
"Lieliski visus noliku pie vietas." Zaks
"Amm drīkst zināt ko tu izdariji?" es
"Protams, nedaudz padraudēju un teicu ja neliks mieru tev tad nelikšu mieru viņiem." zaks
Wtf Kas pie velna te tiko notika?
"Amm kapēc tu tik ļoti aistāvi mani un uztraucies?" es
"Labi tātad esmu bijis tādā situācijā kā biji tu! Mani viens draugs izglāba no tā un neviens mani neaiztika. Tagad bija mana kārta glābt tavu ādu." Zaks
Tas ir kas neiedomājams. Šis viss mainās tik strauji ka sajūta ir tada tik dīvaina. Iedomājaties ir vajadzīgs tikai viens cilvēks kas mainītu ko tadu. Interesanti kā viņš viņus piespieda?
YOU ARE READING
Tīņu dzīve.
Teen FictionKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
