Tīņu dzīve.

part 40

Tagad es sēžu kafējnīcā un dzeru kafiju. Es zinu ka to varēju izdarīt mājās, bet vēlējos nedaudz paelpot svaigu gaisu tā pat vien. Šodien dīvaini likās tikai viena lieta ka apkārtējie dīvaini uz manis skatijās tā
Itkā es būtu ko noziegusies. Es pārbaudiju savu iskatu simtiem reizes un nekas nemainijās es iskatos labi. Tas mani biedēja. Šodien man ir doma nopirkt ko jaunu, bet vel nezinu ko.
ZVANA SARUNA
"Hey ko dari?" es
"Amm neko un tu?" Daniels
"Zinu ka puišiem nepatīk staigāt pa abģērbu veikaliem, bet man ir doma iet. Tā kā esi vienīgā persona ar ko pārsvarā runāju nu ir Zaks, bet viņam ir citas darīšanas. Un jā man vienkārśi būs garlaicīgi!" ee
"Nooopietni?" Daniels
"Nu lūdzu apsolu es tevi daudz nemocīšu man arī veikalā ilgi nepatīk atrasties." es
"Bet... Bet tur būs par daudz sieviešu abģērba." Daniels
"Nu tagad tu uzvedies kā caca nu lūuuudzu tikai šoreiz!" es
"Labi tikai šoreiz, kur esi?" Daniels
"Paldies esmu netālu no tevis kafējnīcā nosaukumu neiegaumēju cik sapratu visā pagastā tā ir tikai viena." es
"Labi tulīt būšu gaidi." Daniels
ZVANA BEIGAS.
Un es domāju ka viņu nepierunāšu. Viņš ir viss labākai cilvēks pasaulē. Tā es domāju, jo man viņš ir vienīgais draugs kas kontaktējas ar mani pārējā Zaka kompānija mani vienkārši ignorē. Es vel projām esmu gandrīz vientuļa. Mani neviens neapceļ. Es par to priecājos. Tad kad cenšos usākt sarunu mani atgrūž. Nu tas bija reti. Nekas man ir Zaks un Daniels kas mani nepamet novārtā. Un man ir Zibens kas mīl mani kāda esmu un luncina asti ik reizi kad ierauga mani. Šodien Zaks izlūdzās Zibeni dēļ tā ka viņš grib ar viņu staigāt un draugiem parādīt. Vel meiģināja atēlot kucēna acis kas nebija mīlīgi tieši otrādi smieklīgi. Es viņam atļāvu un vēlāk kā maza meitene lēkāja kad dabuja jaunu mantu.
"Ak dievs es nobijos tā nekad nedari!" es
"Piedod par ko domāji?" Daniels
"Ah par Zibeni!" es
"Kas notika?" Daniels nedaudz ar satrauktu seju vaicāja.
"Nekas viņš tagad ir ar Zaku." es
"Nu labi tad braucam kamēr neesmu pārdomājis." Daniels
"Tu esi labākais citus nemaz nevarētu pierunāt!" es
"Tev vienkārši paveicās." Daniels
Mēs izgājām no kafējnīcas un usēdos uz Daniela mopēda.
"Amm kapēc es ātrak nezināju ka tev tāds ir?"  es
"Tu nejautāji!" Daniels
"Taisnība, bet pats varēji pateikt!" es
"Fakts, bet es tevi vismas pārsteidzu." Daniels
Mēs braucām. Manus matus plivināja vējš kas bija patīkams. Tie bija gari kas man patika. Mēs aizbraucām uz daudz un dažādiem veikaliem. Daniels palīdzēja izvēlēties pāris komplektus ko biju domājusi. Es vel izdomāju aizbraukt pie friziera. Man nogrieza matus nedaudz, jo vēlējos lai tie ir gari. Un nokrāsoja tos divās krāsās tumši violetu aukšdaļā un gali bija gaiši zili, bet nebija gaiši es teikšu iskatās labi. Visamz uz manis ne visiem tas iskatītos labi!
Friziere bija apmierināta ar savu darbu un isteica komplimentus pa manu iskatu un matiem. Daniels arī izdomāja agriest matus.
"Woow tu iskaties..... Man man vienkārši nav ko teikt. Tas ir vairāk kā satriecoši!" Daniels
"Aww paldies tas ir mīļi no tavas puses." es
"Es tikai pateicu taisnību!" Daniels
"Tu arī iskaties ļoti labi man patīk tava cute seja un seksīgais augums." es
Tas ko tiko pateicu lika maniem vaigiem iekrāsoties sarkanā krāsā un nedaudz nokaunēties adzīšos man viņš nedaudz patīk, bet es viņu nemaz nepazīstu tik daudz lai domatu par kautkādu mīlestību.
"Aww man patīk kad tu sarksti labi es pirmo reizi to redzu, bet vienalga tas ir tik mīļi. Un paldies par to ka es tev liekos seksīgs." Daniels
Tas lika nedaudz vairāk nosarkt un viņa smīns noteikti pats par sevi parādijās uz viņa mīlīgās sejas.
"Nav par ko lai nu kā ejam ko ieēst." es
"Kā būtu ja mēs ieietu maķītī?" Daniels
"Lai iet." es
"Tu esi vienīgā meitene kuru zinu kas nebaidās no ātrās ēdināšanas iestādes visas tikai domā kā noturēt savu skalaino stāvokli!" Daniels
Viņš tikai pasmējās un nedaudz vēlāk es sapratu par ko viņš runā un es ar pasmējos.