Tīņu dzīve.

part 32

Tagad ir nakts vidus un es sēžu savā gultā un nezinu ko darīt līdz 12:00 ir kādas 6h vai mazāk. Paņēmu segu kas bija blakus un uskāpu uz balkona lai raudzītos zvaigznēs. Laikam man vajadzētu aiziet pie ārsta lai tiešām mani parbauda no nodarītajām sāpēm ko sagādāja daudzi. Ilze bija parūpējusies par roku kur tika veikti griezumi viņa pat sašuva tos un apsēja ar marli. Pārējie bija lieli zilumi kas nežēlīgi sāpēja. Lai to neredzētu Anna un Aleks es sāku vilkt platos ar garākām rokām džemperi. Viņi protams paprasija kapēc, bet mana atbilde bija jauns stils. Ko citu man vajadzēja teikt. To ka mani aizveda Zaks pie vecās ģimenes un viņi piekāva mani vēlāk mani izglāba meitene kas vēlāk mani nolaupija. Nee to es nedarītu es vienkārši esmu pārāk jauka. Manos uskatos ir tā kas bijis tas bijis. Zaks nedabūs manu piedošanu atpakaļ tas ir noteikti skaidrs.
Zvaigznes ir skaistas kas šo vakaru rotāja un vel pilnmēness kuru es redzēju pirmo reizi tik lielu. Tas ir iespaidīgi šeit tik lielu kāds tagad ir nav iespējams ieraudzīt.(jūs paši varat izdomāt  kāds iskatās mēness.)
Es teikšu ka pašlaik ārā ir ļoti silti. Iegāju atpakaļ istabā paņēmu siksniņu sunim.  nometu to uz gūltas. Izvilku no skapja kautkādas bikses, pārvilku kreklu un uzvilku džemperi. Atradu kurpes. Sunīts bija gūltā kad pacēlu siksniņu viņš sāka luncināt asti kas likās tik mīlīgi un tā aste bija vel kā bumbulīts. Izlavijos klusi turot suni rokās no istabas un taisnā ceļā dodoties uz vidusistabu lai tiktu gar virtuvi uz ārdurvīm. Redzēju ka virtuvē deg gaisma. Tagad gāju vel klusāk un kad izdevās sveikai un vesalai tikt garām virtuvei ātri piesteidzos pie durvīm cik ātri atvēru tik ātri arī aizvēru. Paldies dievam ka virtuves logs atrodas citā pusē tapēc tas man nemaz netraucēja. Laikam kāds pa nakti izdomājis paēst. Tikusi drošākā atālumā no mājas nolaidu suni uz zemes un devāmies gar ielas malu pastaigā. Sajūta kad suns nav bijis nemaz laukā kad ar izbrīnu aposta visus iespējamos objektus un ik pa laikam papētot mani lai pārliecinatos ka vel jo projām atrodos tur. No lielas pastaigas devos atpakaļ uz māju. Iskatijās ka suns jau tiešām ir noguris un grib atrak tikt majās tā pat kā es, jo man atkal uznāca miegs un man nav ne jausmas cik ir pulkstenis es vienkarši to nevaru man nav telefona, bet pulkstenis man ir istabā. Tikusi iekšā mani pie durvīm sagaidija miegains Aleks.
"Ooo sveika kur biji?" Aleks
"Nesen izgāju izvest suni laukā pastaigāt." es
"Labi." Aleks
Es devos ar smagu nopūtu uz istabu un uzreiz novilku sunim siksniņu un iekritu gultā un aizmigu suns izdarija to pašu.