Šī bija veca sabrukusi ēka kas atspoguļoja arī daudz skaistas lietas, kā tad bez nedrošām vietām. Tas es dievināju visvairāk. Man patīk brīžiem izaicināt savu likteni un arī šoreiz esmu dzīvotāja. Uzgājām atpakaļ uz jumta.
"Zak?" es
"Hmm!" Zaks
"Tu teici ka ar citu cilvēku tev nav izdevies pa šo ēku pastaigāt." es
"Jā, jo visiem draugiem ko zinu ir bail, sākumā domāju ka tev arī būs bail, bet tā nav." Zaks
"Vai iskatos pēc cilvēka kam būtu bail no kā tāda?" es
"Tu vairak esi noslēpumaina tevi tik viegli nevar izsprast." Zaks
Es nedaudz pasmējos, bet lai nu kā mēs šeit esam kādas 4h tas nepārsteiz, bet bija jautri.
"Varbūt savācam tavas mantas un dodamies uz picēriju un tad pastāstīšu ko pa manu tēvu un manu tanti? Un es izmaksāju!" Zaks
"Lai notiek." es
No vienas puses nedaudz esmu sadrūmusi un no otras esmu sajūsma redzēt tagad jau mana brālēna tēvu kas laikam ir mans onkulis un savu jauno māti. Mēs braucām tagad uz savām mājām. Mēs iegājam un visas manas mantas bija noliktas jau pie durvīm. Laikam gaidija kad tas savākšu un lasīšos ātrak no turienes. Laikam ir pārlaimīgi par to. Es iegāju savā istabā kas jau vairs nav mana, bet par to laiku Zaks lika kastes mašīnā. Tajā istabā atradās meitene aptuveni manā vecumā.
"Labdien ko jūs šeit darat?" meitene
"Šī bija mana istaba es tikai pārliecinos vai sakravāju visu." es
"Skaidrs es jau saliku citas mantas kas atradās šeit. Man lika visu izmest ārā, bet visu ieliku atsevišķā kastē un nonesu lejā." meitene
"Paldies tev." es
Es uzsmaidiju viņai nogāju lejā un savācu pārējās kastes. Istaba iskatās pavisam savādāk tur nebija vairs ta skapja. Tur nekas vairs nebija kas agrak piederēja man. Es priecājos ka vini tomēr neko neizmeta un šajā ziņā bija sapratīgi. Viņi pat paspēja mani nomainīt pret citu meiteni kas iskatijās daudz gudrāka par mani. Man saskrēja acīs asaras. Iekāpu mašīnā un devāmies ceļā.
"Nikol tev viss labi?" Zaks
"Viņi paspēja mani jau nomainīt." es
"Tagad visu aizmirsti un sāc dzīvi no jauna. Apēdīsim to noladēto picu un iepazīstināšu tevi ar savu tēvu tiksi jaunās mājās un tevi pārtaisīsim par pavisam citu cilvēku." Zaks
Tas lika nedaudz atplaukt manam smaidam.
"Labi meiģināšu, bet kapēc tu izsturies tik labi pret mani?" es
"Tu esi to pelnijusi." Zaks
Tas lika izjust pat prieku ko esmu gaidijusi praktiski visu savu dzīvi ko nodzīvoju šajās mokās.
YOU ARE READING
Tīņu dzīve.
Teen FictionKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
