Istenībā tas ir tik jauki, ka kāds rūpējas par tevi pat tad ja esi pazīstami ar to personu tikai pāris dienas, bet manā gadijumā vesalas trīs personas.
Zaks ielika mani mašīnā priekšā. Pateikusies tālāk vēroju ceļu kamēr Zaks brauca mierīgi un nekur nesteidzās. Vismaz pašlaik mums nebija kur steigties. Klusums lika man nedaudz priecāties un iekrist savās domās kur es atrodos bieži.
Tas jau nekaitē ja domā manā gadijumā vienkārši esmu pieradusi pie domām.
"Kā jūties Nikol?" Anna
"Labāk paldies." es
Viņa par manu atbildi tikai pasmaidija. Tas mani arī priecēja ka kādam vismaz ir labs garīgais. Ataisiju logu lai ieelpotu gaisu kas plivināja manus matus uzreiz to ataisot. Varbūt gaiss nebija tik tīrs dēļ mašīnu izpūtējiem un motoriem kas rūc. Vai arī no ķīmijas kad priekšējais stikls ir netīrs lai to notīrītu. Man tā pat bija labi. Pietuvojāmies šai aburošajai mājai mans smaids kas vel nebija pazudis no manas sejas atplauka vairāk, jo pie mājas mūs sagaidija Aleks kas noteikti bija noraizējies kā Zaks ar Annu. Taisijos kāpt no mašīnas, bet mani apturēja Zaka roka. Anna bija izkāpusi un aistaisijusi durvis, bet Zaks pameta šo vietu klusējot.
"Tu šodien tik noslēpumains." es
"Tev tā šķiet?" Zaks
"Nešķiet, bet tā ir." es
"Ja gribi zināt kur braucam tad tas ir veikals un jumts." Zaks
Es pasmaidiju un kad Zaks pieminēja jumtu es atcerējos ka tajā dienā ēdu picu, bet es nenoģību man bija viss ok un šodien no otrā kumosa palika slikti. Pēc šī sāk likties ka esmu stāvoklī tas nav iespējams, jo esmu vel jaunava. Manas domas ir fucking dīvainas. Mūsdienas ir dīvainas kā es to zinu, jo pati tāda esmu. Skatoties apkārt var redzēt kā 12 gadīgie staigā skūpstoties un tad esmu es kurai ir tikai 16 un to vel neesmu darijusi. Labi šis ir 2017 gads vairs nav par ko brīnīties, pašlaik var notikt jeb kas. Ko es vispār te domāju? Es laikam sajukšu prātā domāt ko nejēdzīgu. Piebraucām pie veikala iegājām iekšā un Zaks zinādams ko vajag un ko pats vēlas jau devās pie noteiktām vietām un savāca visu ko vajadzēja. Es kā pelīte viņam sekoju pa pēdām klusējot. Pēc garās pastaigas pa sasodīto veikalu atvainojiet man nepatīk stundām atrasties tajos. Mēs nonācām uz jumta.
"Kā tu atradi šo vietu?" es
"Tad kad mani aprunāja apkārt esošie ļaudis es meklēju vietas kur būt pašam un šī ir viena no tām." Zaks
"Tātad ir vel visādas vietas?" es
"Jap, bet šī visiecienītākā." Zaks
"Forši?" es
"Vai tev ir bijušas vietas uz kurām tu gāji?" Zaks
"Ja godīgi ne es vienkārši klejoju apkārt lai atrastu tādu." es
Viņš paskatijās uz manis un sākām baudīt skatu.
ESTÁS LEYENDO
Tīņu dzīve.
Novela JuvenilKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
