Tīņu dzīve.

part 13

Tikuši pie lielas skaistas ēkas kas nav tādas kā visur bagātajiem gaiša toņa ēkas kā piemēram lielas baltas vai brūnas, bet šis ......  Šis ir unikums. Šī ēka ir praktiski kā ārzemēs stikla ēkas. Gluži no stikla nebija, logi bija ļoti lieli varēja redzēt arī aiskarus kas karājās. Balkoni arī bija lieli. Iebraucot  pa lielajiem vārtiem nu gan bagāta ģimene, bet spriežot pēc Zaka nemaz nevar pateikt pusaudzis kā pusaudzis. Nu labi ne visiem jābūt smalkiem. Es atkal par kautko pārspīlēju. Priekš šī es jūtos kā cilvēks kas nekad nav redzējis pajumti. Tas ir ļoti bēdīgi.
"Nu patīk?" Zaks
"Kā var nepatikt visiem dzīvot šeit būtu sapnis." es
"Es tā nedomāju. Vienmēr ir garlaicīgi ja nav māsa vai brālis tagad būsi tu. Aaa es aizmirsu piebilst. Tu šeit dzīvosi ar tēva māsu, jo pēc šķiršanās tēvs lika viņai dzīvot šeit, lai palīdzētu viņai." Zaks
"Tas ir mīļi." es
Viņš tikai pasmējās.
"Zinu varbūt tas ir nepieklājīgi jautāt...kā tu tiki pie tiesībām un mašīnas?" es
"Tēvs." Zaks
Tas visu iskaidro. Mūs sagaidija vīrietis kas laikam bija Aleks un sieviete kas laikam bija  Anna.
"Nikol esi sveicināta šajā ģimenē. Ceru ka patiks tev iekārtotā istaba."Aleks
"Paldies jums." es
Bez nekadas runāšanas iegājām ēkā. Zaks un Aleks nesa uz istabu manas kastes. Atverot durvis man nebija par ko sūdzēties mans stils. Laikam Zaks mani nopētijis tik ļoti ka zināja ka pārak gaišu es ienīstu. Bija ļoti tumšā grīdas krāsa un tapetes bija melnbalta stila, bet ne visas četras sienas. Katrai sienas daļai bija sava krāsa kas tika saskaņota ar pārējo teiksim vēsie toņi. Gūlta bija liela skapis bija kā vel viena istaba. Man nav tik daudz drēbes. Gan kautko izdomāšu te bija patukš. Vairs nelikās tik tukš kad visas kastes bija saliktas kamēr pētiju apkārti un galds, bija pie sienas stūrī liels un apaļš. Šo es laikam sapņoju.
"Patīk?" Zaks
"Saki ka es sapņoju!" es
"Ne nesapņo to izvēlējos es spriežot pēc tava iskata un atieksmes. Mana istaba ir līdzīga. Nu ko saki par logu un palodzi." Zaks
Es to nebiju pamanijusi vērojot sienas. Palodze bija liela ar dažād veida spilveniem.
"Lieliski to ik katrs cilvēks laikam gribētu." es
"Ticu, tev noveicās ka esi māsīca." Zaks
"Jaa." es
"Labi ej iepazīsties ar savu jauno māti." Zaks
Ejot lejā es sapratu ka no ārpuses šī ēka iskatās liela, bet no iekšpuses maza. Sajūta arī ir mājīga.
"Sveika Nikol!" Anna
"Sveiki. Es uzināju par jums tik daudz jauku lietu." es
"Zaks laikam pārspīlēja. "Dzirdēju arī lar tevi daudz  ko labu." Anna
"Jauna ģimene jauna mājvieta tas ir daudz." es
"Ticu gan būs labi un kādu dienu spēsi mani nosaukt par mammu." Anna
"Jaa vai dokomenti ir nokārtoti?" es
"Jā jau sen un tu ar Zaku dosies uz citu skolu, jo sapratu ka tava iepriekšējā ģimene bija pret par to ka tu tur mācīsies." Anna
Tas atkal lika man saskumt nekas dzīve sākas no jauna. Kā sākt grāmatu no jauna. Runājām daudz un sapratu ka ar Annu ir arī daudz kas kopīgs. Bija vēls un devos gulēt.