Tīņu dzīve.

part 24

ZAKS
Ir jau pagājušas 2 dienas un viņa nav pamodusies es vismaz ceru, ka drīz. Ārsts bija teicis, ka viņai ir dotas četras dienas, bet šī ir jau trešā. Mana meitene zvana man daudz reizes protams es paceļu, lai nedomā ka ignorēju viņu. Protams viņa pajautā par manu māsīcu. Tas ir jauki no viņas puses. Skatoties es ievēroju katru smalkāko rētu uz viņas rokām. Tās bija daudz, protams es nezinu vai viņa ir graizijusi sevi to viņa nav teikusi. Sāp skatoties uz tām un vel domāt katras rētas stāstu.
NIKOLA
Tumsa nožēlojamā tumsa atkal paradijās. Es tiešām nezinu kas te notiek. Es pamazām sāku just savu ķermeni. Pirmais ko sajutu bija rokas. Tās man izdevās pakustināt un tad pamazām pārējās ķermeņa daļas. Es saņēmos atvērt savas acis, bet tās atkal aizskrita ciet dēļ spožās gaismas. Ar laiku es pieradu pie tās un sāku saredzēt labāk šo telpu. Es sadzirdēju pīkstienu un tad pamaniju ka mani vēroja Zaks. Es vismaz atceros viņu. Vismaz labums no kaut kā. Vēlējos apsēsties, bet sajutu sāpes kas dūrās man nezināmā vietā tik asas ka likās ka viss ķermenis sāk raut krampjos. Saviebusies es atkritu atpakaļ dēļ sāpēm.
"Labdien Džefersones jaunkundz. Man ir pāris jautajumi uz kuriem jums būs jāatbild." Ārsts
"Labi." es
"Kā jūs jūtaties?" Ārsts
Šis jautājums laikam ir viss biežākais no visiem ko parasti es dzirdu vai arī ne.
"Jūtu sāpes, bet nezinu kurā vietā. Kopumā es jūtos labi." es
Viņš kautko pierakstija ar nopietnu sejas isteiksmi.
"Ko jūs atceraties?" Ārsts
"Tikai to ka es biju satraukusies un devos uz skolu ar savu brālēnu." es
"Neko citu?" Ārsts
"Nē diemžēl neko citu, drīkst zināt kapēc es atrodos šeit?" es
"Skaidrs. Jūs tikāt sašauta un brūce atrodas zem jūsu krūts kas laikam jums izraisija sāpes. Jums paveicās ka netika iešauts sirdī tad jūs būtu mirusi, jūs varējāt nomirt arī tad ja  viņš nebūtu braucis ātri un mēs nebūtu izglābuši jūs." Ārsts
"Kā es nenomiru, ja man tika iešauts plaušās?" es
"Mēs taisijām teiksim tā SOS operaciju mēs uz laiku ielikā trubiņu jūsu plaušās lai jūs varētu elpot. Un mēs noņēmām vienu daļu no jūsu plaušas. Neuztraucaties ja zinat anatomiju tad zināsiet kā iedalās plaušas. Ar laiku viņa ataugs atpakaļ. Meiģiniet sevi nepārpūlēt, jo jums var parādīties elpošanas traucējumi." Ārsts
( es nezinu vai daļa no plaušām ir patiesība, es vnk pilnīgi perfekti neatceros to.)
Es pamāju un ārsts pa to laiku kautko vel pierakstija un devās prom.
"Es priecājos ka atceries mani." Zaks
"Kapēc lai neatcerētos cilvēku kas mani izvilka no situācijas un izglāba mani no nāves. Starpcitu kā sauc meteni ar kuru esi kopā?" es
Viņš pasmajdija. Tieši šādam vajag būt cilvēkam kas vienmēr smaida īstu smaidu un vienmēr visur saskata ko pozitīvu.
"Amm arī Nikola tava varda māsa." Zaks
Viņš brīdi padomāja un nošokējās.
"Pag es to teicu ka tu gulēji. Es domāju ka no tā ko teicu tu nedzirdēji." Zaks
"Es pati brīnos es ar nezinu kā es dzirdēju. Un es redzēju dīvainas lietas ko es vienkārši nevaru iskaidrot." es
Viņš neatbildēja un smaidija.
Es redzēju ka viņš paņem telefonu un kādam zvana. Lai es nedzirdētu viņš izgāja no telpas. Pag pag pag tad ja es tiku sašauta am.... Kurš tas bija? Kapēc es tieši to laiku neatceros?