Es pamodos no sunīša kas laizija manu seju un priekā luncinādams asti un no zvana kas skanēja manā telefonā.
"Labrīt." Daniels
"Ohh sveiks." es
"Ko šodien darīsi?" Daniels.
"Amm es tagad izvilkšos no gultas un pēc kadas pus stundas suni vedīšu laukā." es
"Lieliski tad tiekamies pie tavas mājas pēc pus stunds." Daniels
"Labi." es
"Nu tad līdz vēlākam." Daniels
"Jā labi." es
Pēc zvana es saglabāju Daniela nummuru. Paglaudiju sunīti un viņš iskatijās daudz labāk nekā tad kad viņu ieraudziju pirmo reizi. Iskāpu slinki no gūltas uzvilu kā vienmēr kas pirmais pagadās no skapja. Nogāju lejā sunim sekojot uz brokastīm kuras jau bija sataisītas, jo Anna zin ap cikiem es parasti ceļos. Protams es priecājos par to ko viņa dara, bet dažreiz liekas ka viņa dara pārak daudz. Es jau varu pati daudz ko izdarīt, bet viņa vienmēr pasteidzas pa priekšu. Paēdu un pateicos par brokastīm un man bija vel piecas minūtes līdz vešanai laukā suni un pastaiga ar Danielu. Paņēmu telefonu suņa siksninu piespraudu to pie viņa un laimīgi luncinādams asti skrēja man pa priekšu līdz durvīm. Lēnām izejot no mājas devos uz ielas pusi un tur mani jau gaidija Daniels.
Zibens bija priecīgs ieraudzīt viņu un glaudijās pie viņa lai Daniels viņu paglaudītu.
"Sveika."Daniels
"Sveiks kur iesim?" es
"Nez vienkarši kur deguns rāda tur arī iesim." Daniels
"Lai notiek." es
Mēs gājām tiešam pa vietam kur abi neesam bijuši nu vispār neviens no mums. Bija interesanti un suns apostija visu kas bina iespējams apostīt.
Šeit bija daudz veikalu un daudz skaistu ēku mēs pat runājām par tam ēkam. Pat bija tads es labprat tur dzīvotu vai kā tā.
"Vēlies saldējumu?" Daniels
"Nē būs labi." es
"Vai tiešām?" Daniels
"Nopietni būs labi." es
"Tad es pats nopirkšu tikai sev." Daniels
"Pērc cik vien gribi, bet es nevēlos." es
"Kā teiksi."Daniels
Viņš iegāja vienā no veikaliem, bet es laukā stavēju un gaidiju kad viņš no veikala. Viss apkārt bija skaistāk nekā biju domājusi. Noteikti staigāšu ar kadu pa nezināmām vietām.
Pēc laika no veikala ar maisiņu pilnu ar saldējumiem.
"Laikam jau tev saldējums garšo vairāk kā es to spēju iedomāties." es
Par savu teikumu es vien tikai pasmējos un Daniels darija to pašu.
"Nu ja tu tā domā tad tā arī ir." Daniels
"Cik tev to vispār ir?" es
"Nu kādi 30 ir." Daniels
Es atkal pasmējos un ceļojām atpakaļ mājup.
VOCÊ ESTÁ LENDO
Tīņu dzīve.
Ficção AdolescenteKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
