Mirusī Kāršu Kava

Mērķī I (9)

     Pamostos ar aizsistu elpu. Pielecu kājās un smagi, ilgi klepoju.
Kā slimniece kaut kāda...
Acis vēl ir aizmiglojis murgainais miegs, taču es ar pirkstu kauliņiem tās paberzēju, un palēnām ainava nostājas savā vietā.
     Šodien norisinās svinību otrā diena. Par spīti vakardienas zombiju šausmām, Jevs ir nolēmis organizēt sporta spēles, kurās drīkst piedalīties pilnīgi ikviens. Jauns vai vecs. Sieviete vai vīrietis. Brokastu laikā dzirdu arī slēptus čukstus par balvu, ko dienas beigās iegūs labākie sacensību dalībnieki.
- Es redzēju, kā vakar uz Jeva torni aiznesa apsegtu, zelta balvu. - kāda sieviete čukst.
- Nerunā sviestu. Pat vislielākais muļķis zin, ka trofejas un metāla lūžņi nevienam nav vajadzīgi. Es ceru uz ieroci. - sirmā sieva atbild, viltīgi paceļot savus lūpu kaktiņus.
- Kas, tu arī plāno piedalīties? -
     Tālāko sarunu nesadzridu, jo man pie sāniem piespiežas Ella. Viņa piesaista visu manu uzmanību ar jaunajām izskata pārmaiņām. Tumšie mati ar violetajām šķipsnām nu ir zuduši, un pusaudzes galva ir īsi skūta, radot pavisam jaunu un kareivīgu iespaidu par viņu.
- Oho! Man patīk, tev piestāv! - sajūsmā iesaucos, pataustīdama jauno frizūru, kas atgādina aitas vilniņu - cirtainu un biezu.
- Sapratu, ka garie, stulbie mati traucē, un ar tiem es izskatos briesmīgi. Es gribu mēģināt piedalīties sacensībās. Dzirdēju, ka daudzi apsver dalību, it īpaši tie stulbie Jeva gaiļi. - Ella pasniedz man lapiņu un pašlepnuma pilna izslejas taisnāk, - Domāju, ka varu mēģināt viņus pārsist, gribu ieriebt. -
- Atceries, ar ko varēja beigties tavs pēdējais atriebes mēģinājums?
Vislielākie sūdi jau būtu sanākuši man. - mazliet nicinoši pasmejos par viņas ideju, - Ko tu proti? Tuvcīņu? Šaušanu? Nezinu, kas vēl ir tajās sacensībās. -
- Tu man netici! Tu netici, ka es varu viņiem ieriebt! - meitene dusmīgi pasniedz man jaunu lapiņu ar mazliet stingrāk ievilktiem burtiem.
- Nē, nē es ticu. Vienkārši tev ir ļoti sīva konkurence - Džokeri. Mēģināt jau var, es atbalstu! -
- Eh, ja es pat pret Jeva gaiļiem nespēju neko izdarīt, tad pret Džokeriem tiešām nav nekādu izredžu. -
- Nē, tā es nedomāju. Mēģini! - cenšos labot savu kļūdu un atbalstīt, taču ir jau par vēlu, - Piedod. -
- Bet tu gan varētu piedalīties! Tu esi kāvusies ar Jeva gaiļiem, tu vismaz māki kaut ko. - Ella cenšas mani pierunāt, taču es esmu kategoriski pret.
Nevēlos padarīt sevi uzkrītošu un piesaistīt sev nevēlamus skatienus...
Jau tā mani uzskata par Jeva piegulētāju...
     Pēc brokastīm mēs abas dodamies meklēt Arnitu. Atrodam viņu teltī, pārvelkot nedaudz kuplākus svārkus un izskaistinot seju ar nelielu daudzumu kosmētikas. Kad viņa mūs ierauga, viņas pirksti apvijas apkārt vēl karstai tējas tasītei, kas piepilda visu telpu ar aromātisku tvaiku. Viņa šodien izskatās īpaši uzcirtusies - biezie, blondie mati ir savīti elegantās, bet jauneklīgās franču bizēs, acis ir izgreznotas ar melnu acu zīmuli un tušu, bet blūzes pirmās pogas - joprojām pavedinoši atvērtas.
- Meitenes, kārtīgi paēdāt? Kas vispār bija brokastīs? - viņa norij malku tējas un apsēžas uz savas gultas malas.
Ella pasniedz sievietei dvielī ietītu bļodiņu ar vēl karstu olu kulteni, ko atnesusi no brokastīm, bet es pasniedzu krūzītē ielietu zaptsūdeni, kas pagatavots no veciem ķiršu zaptes krājumiem.
- Kaut ko uzzināji? - ziņkārīgi vaicāju, ķemmēdama matus ar blondīnes ķemmi.
- Ak, ja jūs zinātu! Ir divas nopietnas lietas. Pirmā - rītvakar varēsim aizlavīties pie Valda. Otrā - es padzirdēju, ka Jevam ir kaut kādi nopietni plāni saistībā mums, iedzīvotājiem. - Arnita skaidro šorīt noskaidroto un izokšķerēto, - Šodien mēs varētu piekļūt viņiem tuvāk sacensību laikā, gluži kā plānojām. Domāju pieteikties kā viesmīle un apkalpot viņus. Mazliet paklausīties kaut ko. -
- Es šodien gribu aiziet, mazliet pameklēt info mūsu vīriešu aprindās. Laikam esmu piesistījusi dažu jaunu puišu uzmanību. - Ella lepni pasniedz lapiņu, acīm iemirdzoties neparastā spožumā.
Man neatliek nekas cits, kā pielabināties Džokeriem. Tāda ir Arnitas ideja - mums jāsadalās un šodien jāizošņā pēc iespējas vairāk informācijas.
     Šodienai ir radies pavisam vienkāršs, kopīgs plāns, kas ļaus pietuvoties bēgšanai. Vakarā, kad sauli nomainīs viegla mēnesnīca, Valdis ar Arnitu nedaudz sazāļos dzērienus, padarot sargus un Džokerus nedaudz atvērtākus, runātīgākus un vājākus. Dzelžaino disciplīnu nomainīs jaunas, daudzreiz klusākas dejas un stāsti, lai nepiesaistītu nevēlamu miroņu uzmanību. Pēc tam mēs sakopojam informāciju par šīs pils vājajiem posmiem un iespējām aizbēgt prom.
Šķiet elementāri...
Par Paulu un tirgotājiem gan neesmu neko stāstījusi...
     Mani vēl joprojām mazliet māc šaubas par noliktavas pārziņa uzticību, taču viņš šobrīd ir mūsu vislielākais trumpis. Cik mēs esam noskaidrojušas, Valdis prot sabojāt koka sētas, kas aizvieto pils mūra nogruvušās sienas, un manipulēt ar sargiem.
Noliktavas pārzinis un trīs sievietes grasās sacelties pret Jevu...
Naivi...