Mēness zēns

Viņš

Kad tikām otrā tilta pusē ieraudzījām mazu ciematu. Mājas bija taisītas no koka. Kā mūsējās. Ciemata centrā atrdās ugunskurs. Es staruji apstājos un ievilku elpu. Manas acis mani nemaldina. Tur, ugunskura gaismā sēdēja Igniss.

Mana galva piepildījās ar simtiem jautājumu reizē. Likās, tā uzsprāgs. Kā? Kāpēc? Kur? Kad?

Mana seja savilkās dusmās. Rokas savilkās dūrēs. Dzirdēju izbrīna saucienus no Stellas un Dentes puses.

Laikam būtu laiks paskaidrot?

Redziet, pilnmēness naktī nepiedzima tikai viens bērns. Piedzima divi. Viens, balts kā sniegs, otrs melns kā ogle. Albīnisms un melānisms. Noktis un Igniss.

Igniss ir mans dvīņubrālis. Jau sen, sen atpakaļ Igniss sacēlās pret mūsu bara varu. Viņš atrada sev dažus piekritējus un sarīkoja asiņainu slaktiņu ciema centrā. Viņš aizgāja no bara, lai vairs nekad neatgrieztos. Viņš nomelnoja mūsu vecākus. Es centos viņu atturēt, taču viņš mani atbīdija malā kā sīku mušu. Viņš negribēja mani uzklausīt, sauca par muļķi.

Es paberzēju rētu zem pleca, kas man atgādina par Ignisa pēdējo dienu barā. Toreiz viņš jau grasījās doties, aicināja mani līdzi. Es teicu nē. Mēs uzsākām kautiņu. Mūsu spēki bija vienlīdzīgi, domas ļoti līdzīgas. Man ir rēta zem labā, viņam zem kreisā pleca.

- Igniss..
- Sveiks Noktis.
- Ko tu šeit dari?
- Ak, to pašu, ko tu brāli. Meklēju grāmatu. Neuztraucies, ja būsi mierīgs, pateikšu, lai jūs nenogalina. Nāc, apsēdies!

Samiedzis acis es apsēdos viņam blakām pie ugunskura. Igniss kaut ko uzsauca vadonei un viņa izrīkoja savus padotos, kas aizveda Rumī, Stellu un Denti uz netālo mājeli.

- Šie cilvēki domā, ka esmu dēmons. Ha! Vai nav jautri?

Es savilku seju. Viņš man uzsmaidīja šķelmīgu smaidu.

- Kāpēc tev vajadzīga tā grāmata Igniss?

Es jautāju, nelāgu priekšnojautu dzīts.
Viņš īsi iesmējās atklājot baltos zobus.

- Brāli, mēs esam līdzīgāki nekā tu gribētu atzīt! Es meklēju atbildes. Tā pat kā tu.

Pēkšņi viņa seja kļuva nopietni un tas mani mazliet nobiedēja. Igniss pieliecās man tuvāk.

- Nāc, mums jārunā.

Viņš staruji piecēlās un neko nepaskaidrojot veda mani uz attālu māju, lielāku par pārējām. Jā. Šī bija viņa māja. To varēja pateikt uzreiz. Apkārt mētājās daudz grāmatu, papīru un karšu, kā arī Ignisa hobijs- uz atsevišķa galda nolikti dzīvnieku galvaskausi.

Jau kopš bērnības Igniss bija interesējies par robežām un to, kas ir aiz tām. Par to vecāki viņu nosodīja.

Igniss norādīja uz melnu kubkrēslu un es apsēdos. Viņš apsēdās man iepretī. Es saglabāju modrību.

- Tu gribi zināt, kādēļ neatceries vai ne? Tu gribi zināt, kādēļ esi atšķirīgs.
Tajā grāmatā ir atbildes. Tajā grāmatā ir viss!
- Kāds ir āķis?
- Nekāds! Arī es gribu to visu uzzināt. Tu man vari palīdzēt.
- Igniss, es tevi pazīstu pārāk labi. Kāpēc tev vajag grāmatu?

Es jautāju, jau mazliet iekarsis. Man nepatīk viņa spēlītes.

- Mierīgāk brāl. Es zinu visu, kas pa šiem gadiem ir noticis ar ciemu, tai skaitā tevi. Tavas acis rāda, ka diēta gan nav visai izdevusies.

Es pārsteigts atrāvos atpakaļ. Vai starp mums ir ziņotājs?

- Es gribu to pašu. Mums nav jāizlej vēl vairāk cilvēku asiņu.

Centos saprast, uz kurieni ved mūsu saruna.

- Uz ko tu tēmē Igniss?
- Tu palīdzi man, es palīdzu tev. Tu nedabūsi grāmatu bez manas palīdzības. Padomā, man ir teltis, saulessargi, jakas, laivas un viss cits. Tev tā nav. Man ir pieredze, sabiedrotie.
- Tad ko tev vajag no manis?
- Neko, tikai sabiedrību.

Es sastingu krēslā. Tikai sabiedrību? Vai tas ir joks?

- Vai tas ir joks? Saki skaidri ko gribi.

Pēkšņi viņš likās neapmierināts. Smaids sejā sastinga un ģīmis kļuva vēss.

- Labi. Redzu, vairs neesi tik naivs, esi kļuvis gudrāks. Tas ir labi. Redzi, manās ausīs ir nokļuvis kāds ticams mīts, ka grāmatas atvēršanai vajadzīgi dvīņi. Tu man to nodrošināsi.

Centos domāt sakarīgi, lai saprastu, vai darījums ir godīgs un noderīgs. Laikam jau bija, bet viens es šo atbildi sniegt nevaru.

- Man jārunā ar draugiem.
- Protams. Tumšākā ēka,pa labi no šīs.

Mazliet satriekts un samulsis es piecēlos, izgāju ārā un tūlīt atradu meklēto māju. Iegājis iekšā atradu savus draugus sēžam katram uz savas vienguļamās gultas. Man ienākot visi pielēca kājās un sastinga gaidās.

- Viņš vēlas, lai mēs meklētu grāmatu ar viņu....