Mēness zēns

Kraujas Malā

Nākamajā rītā, kā par brīnumu, mums atļāva pagulēt ilgāk. Kad Dentes krākšana mani pamodināja es  dusmīgi paskatījos uz viņu un uzvilku mugurā džemperi, un bikses. Mirkli sēdēju teltī, tad izdomāju iet ārā.

Par pārsteigumu atklāju, ka sargus ārā nemana. Arī ugunskurs bija pārvērties oglēs. Bija diezgan vēsi, kā jau no rīta, es sev stāstīju.

Sāku lēnām iet pa taku uz priekšu. Gribēju izlocīt kājās un vienatnē padomāt. Bet mani apturēja balss, kas lika sirdij salēkties.

- Noktis! Pagaidi!

Pagriezos un atklāju, ka muti jau instinktīvi rotā smaids. Rumī skrēja man pretī. Viņai mugurā bija parastas pelēkas bikses un zaļš krekliņš, kas saskanēja ar viņas acīm un sarkano apmetni.

- Vai es tevi iztraucēju? Drīkstu pievienoties?
- Protams.

Viņa pasmaidīja un sāka iet man līdzās. Mēs klusējām, bet tas bija patīkams klusums. Mūsu starpā nebija spriedzes.

Es iegrimu savās pārdomās, mana seja izstiepās garāka. Nepamanīju, ka viņa mani vēro.

- Vai kaut kas noticis? Tu izskaties apmaldījies.

Skumji pasmaidīju un palūkojos uz viņu. Viņas sejā bija redzamas rūpes.

- Es par kaut ko domāju...
- Noktis, nevajag. Tu zini, ka vari man stāstīt visu.

Viņa uzmeta lūpu un sakrustoja rokas kā maza meitene. Tas man lika nedaudz pasmaidīt.

- Labi, beigsim par to. Labāk nāc!

Es parāvu Rumī aiz rokas. Viņa pārsteigta atrāvās.

- Uz kurieni?
- Uzticies man.

Es uzliku sejai noslēpumainu smaidu un vēlreiz saņēmu viņas roku. Šoreiz viņa atbildēja pieskārienam. Es vedu Rumī pa taku uz priekšu, bet tad nogriezos mežā. Rumī saminstinājās  bet sekoja.

Pēc dažiem soļiem mēs jau stāvējām kraujas malā, skatoties uz pasauli lejā. Saule jau bija dienvidū, ledus zaigoja tās gaismā.

- Lūk, Lielais Sasalums.
- Oho, Noktis, tas ir brīnišķīgi!

Es pagriezu galvu, lai varētu viņu redzēt. Viņas acīs mirdzēja uguntiņas, roka turēja manējo, mute smaidīja priekā. Tad mūsu acis sastapās un pēkšņi es vairs nespēju paelpot.

Rumī iesmējās un atkal pievērsa skatienu ledājam.

- Tad šis ir Lielais Sasalums?

Vilcinoties novērsu skatienu no Rumī sejas un pievērsu skatienu  skatienu ledum.

- Jā.