TUMŠIE ŪDEŅI (DEEP WATERS #2)

PĒCVĀRDS

Godīgi sakot, pat nezinu, ar ko lai sāk. 

Kad novembrī sāku rakstīt "Dziļos ūdeņus", pat nenojautu, ka man radīsies jaunas idejas un taps 2. daļa, bet te nu mēs esam astoņus mēnešus vēlāk ar pabeigtu sēriju. Un tā ir pasakaina sajūta. Līdz "Dziļajiem ūdeņiem" biju pabeigusi pāris stāstus, bet ne reizi neizjutu tādu prieku un gandarījumu par padarīto, lai gan man pašai ir ļoti grūti šķirties no mīļajiem tēliem. 

Protams, šie divi stāsti nav perfekti. Es to apzinos un saprotu, ka vēl vajadzēs daudz ko labot un mainīt. Īpaši jau 2. daļa, kas ir viscaur cukurota un tad viscaur traģiska un tad atkal viscaur cukurota... Vairākkārt man ir teikuši, ka esmu īsta drāmas karaliene, un varbūt tā arī ir, tomēr beigās taču viss ir labi, visi ir laimīgi, vai ne? Īpaši man patīk epilogs. Pat nezinu, kāpēc. 

Tāpat man ir vairākas reizes jautājuši, vai būs 3. daļa. Uzreiz gribu pateikt, ka 3. daļas nebūs, lai arī cik žēl tas nebūtu. Taču, manuprāt, pēc tāda epiloga jau ir skaidrs, kas notiek tālāk, vai ne? Negribu atkal radīt kaut kādu nejēdzīgu, klišejisku drāmu. 

Nu ko, tagad vēlos pateikt MILZĪGU PALDIES visiem jums par to, ka sekojāt līdzi, lasījāt, komentējāt un uzdevāt jautājumus. Jūsu komentāri (dažkārt pat pārāk jauki) tiešām motivēja mani rakstīt tālāk un pabeigt stāstus, īpaši jau "Tumšos ūdeņus", jo biju ļoti aizņemta 1. kursa studente, bet tieši jūsu jauko vārdu dēļ sēdos un atkal rakstīju. 

Ja godīgi, esmu ļoti paškritiska, tāpēc lielākā daļa nodaļu man vienmēr liekas sliktas/neinteresantas, bet tieši jūsu atbalsta dēļ es iedomājos, ka varbūt beidzot esmu uzrakstījusi kaut ko tādu, ko var uzlabot un censties izdarīt kaut ko tālāk, nevis atstāt tikai šeit, Wattpad, un manā datorā. Varbūt tie ir tikai sapņi. 

Jebkurā gadījumā velreiz paldies, ka sekojat līdzi tam, ko rakstu, tas tiešām ļoti, ļoti daudz ko nozīmē!