Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 8

Laivā
Mēs jau bijām aizpeldējuši apmēram līdz ezera vidum, pilnīgā klusumā, kad pēkšņi Trojs šo klusumu pārtrauca, - Tu vispār māki makšķerēt? -
- Nē, -
- Lieliski! - Trojs sarkastiski atbildēja. - Man tagad vēl tevi jāmāca būs? -
- Nevajag mani mācīt. -
- Tātad man jāgaida, kad tu izdomāsi no kura gala makšķere ir jāņem? -
- Sarunājam tā, - es iesāku, - tu makšķerē, es mierīgi sēžu, baudu dabu un tev netraucēju. Ko tu par to saki? -
- Nē, nē, nē! Mēs tā zaudēsim! - liekas, ka Trojam tiešām ir svarīga uzvara kaut kādās muļķīgās sacensībās.
- Pirmkārt, nav nekādu mēs ir tu un es. Otrkārt, vai nav vienalga, kas uzvarēs? -
- Nē, nav vienalga! Mans tētis vēl ilgi mani kaitinās un teiks "ha, divi jaunieši zaudēja pieaugušiem cilvēkiem". -
- Ak, Dievs! Lai saka! Ļauj papriecāties viņiem. Turklāt, galvenais nav uzvara: galvenais ir piedalīšanās. -
- Es tevi piespiedīšu. - Trojs nelikās mierā.
- Interesanti zināt, kā? -
- Ja tu neko nedarīsi, es tevi iemetīšu ūdenī. Nu, ko tu par to saki? Vēljoprojām gribi mierīgi sēdēt un baudīt dabu? -
- Tu to nedarīsi. -
- Pārbaudīsim? -
- Tu vienkārši blefo. -
- Ak, blefoju, ja? - Trojs paņēma mani rokās un virzīja tuvāk malai. Es apviju rokas Troja kaklam un iekrampējos tajā cik spēka. Lieki piebilst, ka laiva nebija īpaši stabila. - Un ko tu teiksi tagad? -
- Troj, lūdzu nedari to. -
- Kāpēc, lai es to nedarītu? -
- Tāpēc, ka es nemāku peldēt! - es iebļāvu viņam tieši sejā. Jā, tā bija patiesībā, un jā, man ir kauns par to, bet šis tiešām nebija piemērots brīdis, lai domātu, ko par mani padomās.
- Tiešām? Tu tagad nemelo? - Trojs uz mani aizdomīgi paskatījās.
- Ja es mācētu peldēt, es labrāt tagad izpeldētos. -
- Piedod, - Trojs laida mani lejā, bet tad notika kaut kas pavisam paredzams: laiva sasvērās un mēs iekritām ūdenī. Es kaut kā centos spirināties, kamēr Trojs mēģināja apgriezt laivu otrādi, bet es jutu kā ūdens pakāpeniski piepilda manas plaušas. Es jutu kā grimstu uz leju.
- Gabriela, tu mani dzirdi? Bļāviens! - tas bija pēdējais, ko dzirdēju pirms atslēdzos.
Pēc kāda laiciņa
- Gabriela! Gabij, tu mani dzirdi? - es dzirdēju Troja balsi savā galvā.
- Troj, tu neredzi, ka viņa ir atslēgusies? Viņa neatsauksies! - es visu dzirdēju, bet nevarēju atvērt plakstiņus un pakustēties.
- Labi, es pamēģināšu veikt mākslīgo elpināšanu. - Trojs teica un es jutu viņa rokas uz mana krūškurvja.
- Kas tā par elpināšanu? Vislabākā elpināšana ir no mutes mutē! -
- Mamm! -
- Ko mamm, Troj? Tā ir tikai elpināšana! - es dzirdēju, kā Trojs nopūtās, un pēc brīža jutu viņa karsto elpu uz savām lūpām. Brīdī, kad Troja lūpas atradās uz manām, manas acis atvērās un sastapās ar viņa dzidrajām, raižu pilnajām acīm.
- Ak, Dievs, Gabij! Ja tu zinātu, kā tu mūs pārbiedēji! - Emma teica, vilkdama Troju prom no manis. - Tev nekas nesāp? Viss kārtībā? -
- Jā, viss labi. -