Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 41

Troja skatapunkts. Pirmdiena, 4.septembris

Es kārtoju savu somu, kad izdzirdēju kā atverās ārdurvis. Bet es negāju lejā, lai paskatītos, kas atnācis, jo es zināju, ka tā bija Gabriela.

Nē, man nepiemīt nekādas īpašas spējas. Vienkārši mēs kopā ar Gabrielu braucam uz skolu un norunājām, ka katru rītu tieši 8:00 viņa nāks pie manis.

- Soma jāsakārto vakarā, - bija pirmais, ko Gabriela teica ienākusi manā istabā.

- Tev arī labrīt, - es iemetu somā pēdējo kladi un uzsmaidīju viņai. - pat neapskausi mani? -

- Domā vajag? - Gabriela sakrustoja rokas un pacēla vienu uzaci.

Es klusu nosmīkņāju un ievilku Gabiju ciešā apskāvienā. - Tas nebija nopietns jautājums. Es tāpat būtu tevi apskāvis. -

- Zinu, - Gabriela atbildēja un es sajutu viņas rokas uz savas muguras. - man vienkārši reflekss būt ietiepīgai, kad esmu tev blakus. -

- Jā, to es pamanīju. - es vārgi iesmējos.

- Mums vispār uz skolu vēl jābrauc. - Gabriela centās izlīst no mana apskāviena.

- Nevajag man atgādināt to, cik dzīve ir nožēlojama.

- Troj, tā ir tikai skola. -

- Es nejau par to runāju. -

- Par ko tad? -

- Par to, ka man nākas laist tevi vaļā, kaut gan vēlētos stāvēt ar tevi te mūžīgi. -

- Troj...-

- M? -

- Man liekas, mēs sarunājām, ka vairs nerunāsim par šo tēmu..-

- Kaut kad pienāksies, bet labi, pagaidām piedod. Centīšos laboties. -

- Braucam. - Gabriela noignorēja manu atvainošanos, bet es to neņēmu vērā un vienkārši devos uz mašīnu, dzirdot kā Gabriela man aiz muguras nopūtās.

- Brianna ar mums? - Gabriela pavaicāja, kad bijām tikko izbraukuši no manas mājas pagalma.

- Nē, viņa pirmdienās un piektdienās uz skolu ātrāk. Kaut kādas skolēnu padomes rīta sanāksmes. -

Gabriela pamāja ar galvu un pagriezās pret logu. Turpmāko ceļu mēs pavadījām klusumā.

Gabrielas skatapunkts

Kad mēs izkāpām no mašīnas, visu skatieni bija pievērsti man un Trojam. Taču es zināju, ka tas nebija tāpēc, ka esmu jauniņā. Tas bija tāpēc, ka biju ar Troju. Pēc sarunas nometnē ar to dīvaino meiteni, es sapratu, ka Trojs skolā ir liela autoritāte gan zēnu, gan meiteņu vidū. Un tā arī mēs izgājām cauri lielajai jauniešu burzmai, no kuras meitenes mani pavadīja ar naidīgiem skatieniem, bet puiši - ar novērtējošiem.

Pie skapīšiem mūs jau gaidīja Brī, kura, ieraudzījusi mani, metās mani apskaut.

Es ļoti ļoti atvainojos par to, ka ilgi nebiju rakstījusi un ka šī daļiņa ir īsa diezgan. Vispār šī nodaļa ir tāda puspabeigta, bet man šobrīd ir personīgas problēmas, tāpēc rakstīt neizdodas, un es izlēmu jūs iepriecināt vismaz ar mazu daļiņu, jo nav zināms, kad viss nokārtosies. Labāk kaut kas nekā nekas, vai ne? :/ :)