Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 11

- Troj, ej malā. - ko viņš no sevis iedomājas?!
- Vecīt, vienkārši samierinies ar to, ka viņa ir atradusi citu. - viens no Troja draugiem centās viņu apsēdināt atpakaļ.
- Aizveries! - Trojs viņam nikni atcirta, un atkal pagriezās pret mani un Semu. - Tu taču teici, ka tev nav puiša. -
- Pirmkārt, kāda tev darīšana? Otrkārt, man tiešām nav puiša. -
- Un viņš? - Trojs uzmeta skatienu Semam.
Mēs ar Semu saskatījāmies un sākām smieties ļoti, ļoti skaļi.
- Ko es smieklīgu pateicu? - Trojs bija neizpratnē.
- Mēs neesam pāris, čalīt. - Sems, beidzis smieties, izdvesa. - Mēs esam labākie draugi. -
Trojs palika stāvēdams nosarcis un nokaunējies. Mjā, šī viņam bija totāla izgāšanās manā un savu draugu priekšā. Bet kāda man starpība? Atsākuši smieties, mēs ar Semu gājām pie mūsu galdiņa.
- Tātad, - Sems iesāka, kad mums atnesa mūsu pasūtījumu, - kas viņš ir? -
- Kurš? Trojs? -
- Jā. -
- Manas jaunās ģimenes draugu dēls. Kaimiņš. - atmetu ar roku.
- Skaidrs. - Sems lēnām novilka un aizdomīgi uz mani paskatījās. Ak, nē, es zinu šo skatienu! - Tev viņš patīk? -
- Ko? Nē! Tirliņš galīgākais! -
- Oo, mana mazā Bibi iemīlējusies! - Sems mani ķircināja. Viņš saprata, ka man pret Troju ir īpaša nepatika, bet viņš gribēja mani pakaitināt.
- Stulbenis! - es jokodamies iedunkāju viņu.
- Man jau nekas nav pret. Izskatās diezgan sakarīgs, tikai baigi greizsirdīgs. - Sems turpināja mani kaitināt.
- Oj, beidz! Mēs viens otru ciest nevaram. -
- Par tevi es nešaubos, bet viņam pret tevi pavisam noteikti ir simpātijas. -
- Ļoti smieklīgi. Ha ha ha. -
- Gabij, es redzēju, kā viņš skatās uz tevi. Un, starpcitu, skatās arī tagad. -
- Nopietni? - es neticēju Semam.
- Paskaties pati. -
Es pagriezos, un tiešām: Trojs skatījās uz mani, bet, kad mūsu skatieni sastapās, viņš novērsās un pievērsa uzmanību saviem draugiem. "Kas viņam lēcies?" es jautāju pati sev.
- Viņam vienkārši trūkst pāris skrūvīšu smadzenēs. Nezinu, ko viņam vajag. - atbildēju Semam, kad biju atkal pagriezusies pret viņu.
- Bet atzīsti, - Sems iesāka, - viņš ir simpātisks? -
- Nu, - es pagriezos uz atpakaļu, lai uzlūkotu Troju, - pēc izskata tā tīri neko. -
- Tātad tev viņš patīk? - Sems viltīgi pasmaidīja.
- Es teicu, ka viņš ir tā tīri neko. - uzmetu viņam niknu skatienu. - Un tu jau zini, ka nevērtēju pēc izskata. Izskats nav galvenais. -
- Visi saka, ka izskats nav galvenais, bet neviens neizvēlēsies margrietiņu starp rozēm. -
- Tu atkal esi pārlasījies grāmatas? -
- Iespējams. - Sems iesmējās. - Bet es nesaprotu, kas Trojam vainas? -
- Pirmkārt, es viņu pat nepazīstu. Otrkārt, man nešķiet, ka viņā ir labas iekšējās vērtības. Treškārt, viņš pavisam noteikti ir brunču mednieks. - (no autora: es zinu, ka jūs noteikti zinat vārdu "babņiks", bet es gribu vairāk pieturēties pie latviešu vārdiem)
- Par tavu pirmkārt un otrkārt es domāju tā: tev noteikti vajag viņu iepazīt. Zinot tevi, Gabij, man būtu drīzāk jāsaka tā: pielaid viņu sev klāt, ļauj viņam tevi iepazīt. Un uz tavu treškārt man nav ko atbildēt, jo viņš tiešām pēc tāda izskatās. -
Sema pēdējais teikums lika man iesmieties, - Nezinu, tad jau ar laiku redzēs kā būs. Kontaktēties tāpat mums pienāksies, jo katru sestdienu mūsu ģimenes pavada kopā. -
- Ar nepacietību gaidu, kad varēšu piedzerties jūsu kāzās. -
- Kāpēc es ar tevi vēl kontaktējos? -
- Tāpēc, ka tu mani mīli. Es taču esmu tavs labākais draugs. -
- Mjā, tev pavisam noteikti nav kompleksu. -
- Bet man taču ir taisnība, vai ne? -
- Šoreiz jā. - es viņam uzsmaidīju. Priekškam man vajadzīgs puisis, kad man ir labākais draugs, kuram es varu uzticēt pilnīgi visu uz pasaules, zinot, ka to neuzzinās neviens cits?