Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 36: Part 1

Pēc 3 nedēļām, 1.septembris

8:00 manos sapņos ielauzās modinātājs. Es negribīgi izlīdu no gultas, lai izslēgtu to un sāktu savu šī rīta rutīnu.

Pēc ikrīta ūdens procedūrām es devos pie skapja, kur uz pakaramā jau karājās mana iepriekš sagatavotā kleita. Normālos apstākļos es būtu aizgājusi ikdienas drēbēs, bet sestdien Emma burtiski ar varu mani aizveda uz veikalu un lika pielaikot vismaz 100 kleitas, savu gala izvēli apturot uz aveņu sarkanu kleitu, kas svārku daļā pakāpeniski mainījās no aveņu sarkanās uz balto, un kurai ap vidukli bija balta josta.

Uzvilkusi šo kleitu, es uzvilku arī vakar piemeklētās, baltās platformas siksniņkurpes.

Satinusi savus tumši brūnos matus lielās, vijīgās lokās, es atspraudu vienu sānu ar sprādzi, un matos saspraudu baltas matus spraudītes puķu formā. (no autora: mkay, es nemācēju pareizi izteikties, bet domāju, ka jūs sapratāt manu domu. Vai vismaz ceru.)

Es nebiju kosmētikas cienītāja, tāpēc iztiku ar skropstu tušu un iemetu savā mazajā somiņā aveņu sarkanu lūpukrāsu, ko uzklāšu mašīnā, pēc brokastīm.

Pēc visām šīm meitenīgajām procedūrām es devos lejā uz virtuvi, lai veltītu atlikušās 10 minūtes laika brokastīm.

Virtuvē, kur es cerēju sastapt Emmu, es sastapu Troju, kurš stāvēja pie plīts un cepa pankūkas.

- Khm, - es ieklepojos, lai pievērstu sev uzmanību.

Trojs pagriezās pret mani ar pannu rokās, - Labrīt! Labi izskaties. Tu esi tieši laikā uz brokastīm. - viņš man veltīja savu smaidu.

- Ko tu šeit dari? - vārdi pār manām lūpām nāca ļoti smagi. Šī bija pirmā reize, kad es atkal stāvēju viņam pretī un runāju ar viņu, kopš tā viena vakara nometnē, kas vēljoprojām liek man sajust skudriņas skrienam pār muguru.

- Emmai un Džeisonam vajadzēja steidzami aizbraukt uz darbu, tāpēc viņi man piezvanīja un teica, lai aizvedu tevi. - Trojs paskaidroja, kā atbildi es viņam pamāju ar galvu. - Es paredzēju, ka tu daudz laika pavadīsi visām tām meiteņu lietiņām, tāpēc nolēmu atnākt ātrāk un pagatavot brokastis. -

- Paldies, bet tas nebija obligāti. - es pagāju viņam garām un atvēru ledusskapi.

- Gabij, tās pankūkas nav saindētas, goda vārds. -

- Es vienkārši paņēmu apelsīnu sulu. - es pagriezos pret viņu un veltīju neīstu smaidu. Es pastiepos uz augšu, lai paņemtu glāzi no augšējā skapīša, bet es pamanīju Troja roku, kas jau bija paņēmusi divas glāzes. - Paldies. -

Es ielēju sulu abās glāzēs un apsēdos pie galda.

- Gabij? Viss kārtībā? -

- Jā. -

- Kāpēc tu neēd? Es centos. -

- Es novērtēju tavu centību, bet man nav laika ēst. - es teicu un izdzēru savu glāzi sulas līdz galam. - Man tiešām žēl. Es apēdīšu viņas pēctam. -

- Viss kārtībā. - Trojs uzsmaidīja. - Braucam? -

Es pamāju ar galvu un mēs devāmies uz Troja pagalmu, kur atradās viņa mašīna. Kad mēs bijām izbraukuši no viņa pagalma, es izvilku no somiņas lūpukrāsu un spogulīti, lai uzkrāsotu lūpas.

- Tu tāpat izskatījies labi. -

- Nu, varbūt es gribu izskatīties nevis labi, bet perfekti? -

- Tu tāda esi arī bez visām šīm pārlieku meitenīgajām lietiņām. - Trojs pagriezās pret mani uz uzsmaidīja. Varu saderēt, ka maini vaigi tagad bija tādā pašā tonī, kā mana lūpukrāsa.

- Tu gribi teikt, ka es tagad neizskatos labi? -

- Nē. - Trojs iesmējās. - Es gribu teikt, ka tev nav pārāk jāpūlās, lai izskatītos perfekti. -

- Beidz. -

- Ko beigt? -

- Uzvesties tā, it kā tas, kas notika nometnē, patiesībā bija tikai ļauns murgs. -

- Nu, manā gadījumā tas bija patīkams sapnis. -

- Un tomēr, tas notika. -

- Un ir pagājusi viena nedēļa, kopš mēs nerunājam. -

- Viena brīnišķīga nedēļa. -

- Gabij, es tā nevaru. Es visu šo nedēļu domāju par to vakaru. -

- Tas vakars bija kļūda. -

- Tu esi pārliecināta? -

- Jā. -

- Varbūt tu esi sevi uz to noskaņojusi, bet es zinu, ka tā nebija kļūda. Es varēju saklausīt tavus sirdspukstus. -

- Tā bija kļūda. - es uzstāju uz savu viedokli, kaut gan Troja vārdi lika man zaudēt pārliecību.

- Tādā gadījumā tā bija visskaistākā kļūda, kādu es biju pieļāvis savā dzīvē. -

Un jau atkal Trojs bija licis man nosarkt, tāpēc es pagriezos pret logu, jo es negribēju, lai viņš redz, ka viņa vārdi manī izraisa kaut kādas emocijas.

______________________________________
Es vēlos pateikt tikai to, ka es neesmu neko sajaukusi ar "to vakaru". Tā būs tāda kā intriga priekšdienām, kaut gan es domāju, ka jūs jau nojaušat, kas tad īsti notika "tajā vakarā", jo tas ir tik banāli. Bet nu, varbūt kāds tomēr nebija to gaidījis.