Chapter 34:Part 1

989 129 6
                                    

Troja skatapunkts

Tas ar laiku pāries, Troj. Gabrielas balss skanēja manā galvā atkal un atkal.

Es gribēju, lai tā būtu patiesība. Ļoti gribēju. Bet, diemžēl vai par laimi, tā nebija patiesība.

Es zināju, ka šī mirkļa vājība ar katru dienu pieaug par kaut ko lielāku. Bija par vēlu kaut ko mainīt. Gabriela mani sāpināja katru dienu, bet es viņai to ļāvu darīt.

Es jau pusstundu gulēju gultā, skatīdamies griestos un domājot par dzīvi. Par Gabrielu, precīzāk sakot.

Istabas durvis atvērās un pa tām ienāca Brianna.

- Ar ko esmu nopelnījis Briannas Andersones apmeklējumu? - es ļoti "oficiālā" balsī viņu uzrunāju.

- Umm, Gabriela nav ar tevi? - Brianna aplūkoja istabu, kaut gan tas bija muļķīgi, manuprāt.

- Nu, protams. - es sēri iesmējos. - Gabriela tagad ir visu uzmanības centrā. Un kas esmu es? Nekas. Tikai nelietis, ka aizvaino nabaga Gabrielu. -

- Tev viss labi? - Brianna ielēca gultā blakus man.

- Hmm, ļauj padomāt. - es izlikos domājam. - Ja neskaita to, ka kaut kādas meitenes, ar ellišķīgi skaistām, brūnām acīm, dēļ, mani ir uzmetusi mana bioloģiskā māsīca un labākais draugs, tad viss ir labi. Paldies, ka apjautājies. -

- Troj, - Brī apskāva mani, - tu zini, ka es ne par ko neuzmestu savu vismīļāko brālēnu. -

- Tu solīji palīdzēt man ar viņu. Bet vienīgais, ko tu dari, ir būt galīgi pretrunā ar saviem solījumiem un būt Gabrielas pusē. -

- Pacietību, Troj, pacietību. - Brianna mani mierināja. - Es arī esmu nopietni noskaņota, labi? Bet tu arī nedaudz piebremzē ar savu uzvedību. -

- Tu piedāvā man izlikties, ka viņa neko nenozīmē un mierīgi noskatīties, kā Adrians viņu iegūst? -

- Nu, nē. - Brī nopūtās. - Bet ar...uzbāzīgiem...skūpstiem tu arī neko nepanāksi. Atceries, par ko tu viņu iemīlēji? -

- Jo viņa nav tāda, kā visas tavas draudzenītes, kuras kūst vienkārši ieraugot mani. -

- Tieši tā. -

- Es nesaprotu, ko tu gribēji ar to pateikt, Brī? -

- Ņem visu to "Gabrielas iegūšanas lietu" nopietnāk, ja patiešām esi nopietni noskaņots uz to. -

- Tu piedāvā uzaicināt viņu uz randiņu? -

- Es piedāvāju būt romantiskam draudzības robežās. -

- Kā to saprast? -

- Nu, kā Adrians tagad cenšas iegūt viņu. It kā draudzīgas, nevainīgas pastaigas. Un tomēr, tu liksi viņai sevi iepazīt, saskatīt tevī kaut ko labu. Kaut ko, ko var iemīlēt. -

- Un Adrians? -

Brianna nopūtās. - Es saprotu, ka esat draugi, bet... Jums ir jāizrunājas par to. Ja viņš patiešām ir tavs draugs, viņš ļaus jūsu attiecībām attīstīties. -

- Nu nezinu. Man tāda sajūta, ka es tagad esmu tas, kas traucē viņu attiecību attīstībai. -

- Tev ir privilēģija; tu iemīlēji viņu pirmais. - Brianna man uzsmaidīja.

Viņa visu padarīja tik vienkāršu, kaut gan pati labi zināja, ka tas emocionāli ir ļoti grūti.

Mīlestība bez nosacījumiemWhere stories live. Discover now