Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 19

- Paldies tev, Troj. Šī patiešām bija lieliska diena, ja neskaita atgadījumu picērijā. Šo noteikti kaut kad vajadzēs atkārtot. - es no sirds pateicos Trojam, kad mēs jau gatavojamies iet mājās. Es viņam nemeloju: es patiešām lieliski pavadīju laiku. It īpaši man patika dienas noslēgums uz jumta. Mēs, ar sarunām un piparmētu tēju, noskatījāmies saulrietu un sagaidījām zvaigznes. Kaut gan es teicu, ka nav iespējams iepazīt cilvēku pāris stundu laikā, man bija sajūta, ka es zinu Troju visu savu mūžu. Mēs atklāti runājām par visu uz pasaules un kārtīgi izsmējāmies. Domāju, ka ar šādiem tempiem mēs pavisam drīz kļūsim par labiem draugiem. Trojam tiešām bija taisnība par to laiku, kad cilvēku var iepazīt: tie ir tikai stulbi stereotipi.
- Baidos, ka tuvāko divu nedēļu laikā mums tas neizdosies. - Trojs skumji novilka. Esmu pārliecināta, ka arī viņa seju tagad rotāja skumjšs smaids.
- Jo? -
- Es pēc divām dienām braukšu uz nometni. -
- Vaitad tur ir tik briesmīgi? -
- Nē. Es vienkārši negribu tevi te pamest vienu uz divām nedēļām, es ne...- Trojs pēkšņi apstājās. - Ak, Dievs! Es to pateicu skaļi, vai ne?
- Jā, diezgan skaļi. -
- Tas nebija tā domāts. Es..es vienkārši iedomājos par to, ka tev taču te nav draugu. -
- Gan jau pārdzīvošu. Es pēdējos trīs gadus bērnu namā pavadīju bez draugiem. Divas nedēļas nav nekas traks. Turklāt, tādiem gadījumiem ir domāti seriāli. - es viņam uzsmaidīju, kaut gan bija tumšs, un viņš tāpat neredzēja to.
- Tas nav godīgi pret tevi. Kamēr es izklaidēšos nometnē, tu nīksi gultā, ēdot Nutellu un skatoties seriālus. - jā, es viņam pastāstīju par savām romantiskajām attiecībām ar Nutellu.
- Troj, neuztraucies par to. Ar mani viss būs labi. - es draudzīgi viņam uzsitu pa plecu.
- Brauc arī. -
- Ko? Kur? -
- Uz nometni. Ar mani. -
- Es nevaru. -
- Lūdzu, -
- Man šķiet, ka tur vajadzēja iepriekš pieteikties. -
- Vienalga. Vienkārši brauc man līdz. Nometnes vadītāja būs tikai par. -
- Es tā nevaru. -
- Tad paprasi Emmai, lai piezvana un sarunā. Lūdzu, lūdzu, lūdzu! -
- Es pamēģināšu.. -
- Urrā! - Trojs, acīmredzot bija priecīgs. Tik priecīgs, ka, iekļāvis mani ciešā apskāvienā, pacēla gaisā un apgriezās vismaz trīs reizes.
- Kas tas tikko bija? - es biju tādā nesapratnē, ka nebiju spējīga saprast, vai esmu dusmīga, vai nē.
- Piedod.. - Trojs mani nolaida lejā, bet neizlaida no apskāviena, turēdams rokas ap manu vidukli. Starp mums iestājās neveikla klusuma pauze. Bija tumšs, tāpēc es nespēju saskatīt, ko Trojs dara. Es attapos tikai tad, kad sajutu Troja karsto elpu uz savām lūpām. Pār manu ķermeni pārskrēju sīkas skudriņas. Nejau tāpēc, ka es kaut ko jutu pret Troju. Tas bija tāpēc, ka Trojs bija pirmais puisis, kas bija mēģinājis mani noskūpstīt. Pirmais puisis, kura lūpas bija saskārušās ar manām.
- Ko tu dari? -
- Ko es daru? -
- Tu mēģināji mani..noskūpstīt. -
- Nē. -
- Kā tad tu izskaidrosi to? -
- Labi, - Trojs nopūtās. - es mēģināju tevi noskūpstīt. -
- Un viss? -
- Tu gribi kaut ko vairāk? - Trojs iesmējās.
- Pietaupi savus samaitātos jociņus kādam piemērotākam brīdim. - kā viņš atļāvās pajokot tādā brīdī?! - Tas bija viss, ko tu gribēji man pateikt? -
- Man kaut kas vēl bija jāsaka? -
- Jā. -
- Man jāatvainojās par to, ka mēģināju tevi noskūpstīt? -
- Nu, tev vismaz jāpaskaidro, kāpēc tu to mēģināji darīt. -
- Es nezinu, Gabij. Tiešām. - Trojs smagi nopūtās. - Varbūt mani ietekmēja šī romantiskā gaisotne. Zvaigznes, vasaras nakts.. -
- Nekad tā vairs nedari, labi? -
- Nu, es neko nesolu. - Trojs iesmējās.
- Troj, es nopietni runāju! -
- Labi, labi. Es tikai pajokoju. -
- Nedaudz pievaldi savus jociņus, ja? -
- Vai arī? -
- Vai arī es personīgi atradīšu tev meiteni, lai tev tādas muļķības nenāktu prātā. -
- Tu runā tāpat kā mana māsīca. - Trojs atkal iesmējās. - Viņai reiz bija apnicis, ka es pavadu visu savu laiku spēlējot videospēles viens pats, vai ar draugiem. Un viņa man pateica "es personīgi atradīšu tev meiteni, lai tu beidzot dzīvotu normālu dzīvi". Bet viņai neizdevās. Visas viņas piemeklētās meitenes bija manas "fanītes". Priekš viņām es biju Briannas Andersones "perfektais" brālēns. Vārdu sakot, mani ieraudzījušas viņas uzreiz izkusa. -
Es iesmējos, dzirdot šo stāstu. - Man pilnīgi noteikti vajag iepazīties ar tavu māsīcu. -
- Tad brauc ar mani uz nometni. Viņa tur būs. -
- Es taču teicu, ka mēģināšu parunāt ar Emmu. -
- Es domāju, ka tas..gandrīz skūpsts izmainīja tavas domas. -
- Nē, pilnīgi noteikti nē. - es atbildēju. - Bet tu apsoli, ka tas vairs nekad nenotiks? -
- Jā. -
- Pilnā teikumā. -
- Es, Trojs Andersons, apsolu, ka vairs nekad nemēģināšu noskūpstīt Gabrielu Bleiku. -