Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 49

Pēc sešiem gadiem,
Gabrielas skatpunkts

Es sēdēju kopā ar savu vienīgo palikušo draugu, Semu, savā pēdējā draugu tusiņā kā neprecēta sieviete. Sems man kaut ko aizrautīgi stāstīja, taču manas domas klaiņoja kaut kur pavisam citur.

Es uzaicināju arī Briannu, taču viņa neatbrauca, un es nemaz nemierināju sevi ar domu, ka, varbūt viņai vienkārši nebija laika, jo es zināju, ka visa mūsu draudzība bija beigusies jau tajā pēdējā mūsu tikšanās reizē, manā 19 gadu dzimšanas dienā.

- Gabij! Gabriela! - Sems mani mēģināja sasaukt.

- Ko? - es izrāvos no savām domām, lai uzlūkotu vienīgo draugu, kurš palicis man blakus, neskatoties uz to, ka viņš neatbalsta manu topošā vīra izvēli.

- Es zinu, ka esmu tev to prasījis gana daudz, bet, vai tu tiešām esi pārliecināta, ka Adrians ir pareizā izvēle? Vienkārši... Padomā kārtīgi, kamēr tev vēl ir iespēja visu labot mierīgā ceļā. -

- Es vairs nezinu, kas manā dzīvē ir pareizi. Bet šis šķiet daudz maz pareizi. - es atbildēju draugam un iztukšoju savu šampanieša glāzi. - Viņš taču ir atbalstījis mani kopš tās dienas. Un Mela ir viņam pieķērusies, tāpāt kā viņš ir pieķēries viņai. -

- Bet Melānija nav viņa īstā meita. -

- Viņš to zin. -

- Bet viņa nē... Un visi citi nē. Visi domā, ka Melānija ir Adriana meita. Visi domā, ka tavas un Troja attiecības izjuka tieši tāpēc, ka tu viņu krāpi. -

- Labi, ka vismaz viņš ir palicis balts un pūkains, vai ne? -

- Es vēljoprojām uzskatu, ka Trojs tā nebūtu tev nodarījis. Viņš tevi mīl vairāk par visu pasaulē. Protams, viņš vēl nav saticis Melāniju. -

- Mīlēja, Sem. Ja vispār mīlēja. Un par Melāniju viņam nav jāzin. Pat ja viņš pēkšņi uzzin, ka man ir meita, es būšu gatava nomirt, lai viņš nekad neuzzinātu, ka tā ir viņa meita. -

- Ja vien kāds nepateiks viņam taisnību. -

- Sem, tu nedrīksti mani nodot. Tu esi mans labākais draugs. Tev jābūt manā pusē. -

- Tieši tāpēc, ka esmu tavs labākais draugs, un tieši tāpēc, ka esmu tavā pusē, es cenšos neļaut tev pieļaut vislielāko kļūdu tavā dzīvē. -

- Vislielākā kļūda manā dzīvē bija ticēt, ka man un Trojam kaut kas var sanākt. Ar Adrianu ir savādāk. Viņš ir gatavs mani precēt un dzīvot līdz mūža galam ar mani, pat zinot, ka man ir bērns no Troja. Un viņam tas netraucē. -

- Bet vai tev neliekas dīvaini, ka Adrians uzreiz pēc jūsu šķiršanās devās tev morāli palīdzēt? Tā, it kā viņš būtu to gaidījis. Jūs ar Troju izšķīrāties un Adrians uzreiz atrada iespēju kā aizvietot Troju. -

- Tas ir patētiski, Sem. Kā mēs vispār varam būt draugi? -

- Gabij, tu zini, ka es atbalstīšu jebkuru tavu lēmumu. Es vienkārši negribu pēc tam justies vainīgs par to, ka biju klusējis un neteicis tev taisnību. -

- Viss būs kartībā! - es pacēlu glāzi.

- Galvenais, ka tu tam tici! - Sems pacēla savējo un mēs viegli sasitāmies ar glāzēm.

Un ar šo šī saruna arī bija beigusies. Bet vai es tiešām tam ticēju? Uz doto brīdi likās, ka jā. Protams, pirmo pusgadu es periodiski pieķēru sevi pie domas, ka varbūt​ Trojs atgriezīsies, ka viņš tā nevarēja izdarīt, jo viņš taču mani mīl. Jo viņš solīja mani nekad nepamest. Taču Adrians man palīdzēja tikt tai domai pāri, apgalvojot, ka man vajag dzīvot tālāk, ka man vajag būt laimīgai par spīti Trojam. Pirmo laiku bija grūti, jo, kā gan es varēju būt laimīga, ja manā dzīvē bija mazā Melānija, kurā plūda Troja asinis? Kura bija sava tēva kopija? Tad man likās, ka es esmu šausmīga māte, jo nekad nespēšu iemīlēt savu bērnu tikai tāpēc, ka katrs skatiens uz viņu man sagādāja sāpes. Bet arī tad Adrians bija man līdzās un palīdzēja man tikt pāri sāpēm. Tāpēc laulības ar viņu bija pareizas, pat ja es ne vienmēr pati tam piekritu. Un vismaz uz doto mirkli es centos sevi pārliecināt ar patiesību, ka vienīgā lieta, kas sāpēja, bija tas, ka, līdz ar Troju, es zaudēju arī Briannu, savu vienīgo draudzeni-meiteni.

Tāda īsāka daļiņa, bet tas tāpēc, ka man šajā nodaļā īsti nebija, ko pievienot vēl klāt 🤔

Uuun, starpcitu, nezinu, cik daudz man sanāks izbrīvēt laiciņu, bet es ļoti centīšos. Es pēdējā brīdī atradu darbu vasarai 😅 , bet turpināšu katru savu brīvu brītiņu veltīt grāmatas rakstīšanai. 🌚❤