Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 44

Gabrielas skatapunkts

Bija pagājusi nedēļa, kopš brīža, kad Trojs mani pieķēra aktu zālē dziedam un, pateicis, ka mīl mani, aizgāja prom, taču mēs vēl nebijām runājuši. Tehniski, mēs bijām pārmijuši pāris vārdus, bet mēs nerunājām tā normāli. Mūsu sarunas aprobežojās ar "čau, atā, paldies". Un sestdien vakariņās mēs izspiedām kaut ko daudz maz līdzīgu sarunai par skolu vecāku priekšā.

- Un ilgi jūs tā nerunāsiet viens ar otru? - Brianna atkārtoja vienu un to pašu jautājumu jau kuro reizi, kad mēs ar Troju atkal pagājām garām viens otram apmainoties ar pāris skatieniem.

- Nemaz neceri, Brī, - es pagriezos pret draudzeni, - es neko neteikšu. -

- Tā nav godīgi. Abi klusējat kā partizāni, bet mani grauž ziņkārība. -

- Labi, ka tikai ziņkārība. -

- Nu, vispār, - viņa lēni novilka, - man šķiet, ka jūs esat kā radīti viens otram, tāpēc redzēt jūs nerunājam liek man nedaudz skumt. Bet es zinu, ka tev nepatīk to dzirdēt, tāpēc neteicu. -

- Mēs esam pavisam atšķirīgi. -

- Un tajā pašā laikā jūs daudz kas vieno. -

Es vienkārši nopūtos, ļaudama Briannai saprast, ka padodos.

- Bleikas jaunkundze? - mani uzrunāja mans klases audzinātājs.

- Jā? - mana sirds sāka nervozi dauzīties un galvā es mēģināju atcerēties visas savas izdarības, par kurām varētu tikt sodīta.

- Vēlējos tev personīgi paziņot, ka noklausīšanās ir piektdien, aktu zālē. -

- Kāda noklausīšanās? - es biju neizpratnē.

- Korim. -

- Bet es...-

Skolotājs mani pārtrauca, - neierakstīji savu vārdu pieteikuma anketā. Zinu. -

- Es labāk iešu... - Brianna aizdomīgi nolaida galvu uz leju un pazuda no mana redzes loka.

- Tad kā jūs vispār izlēmāt...uzrunāt mani? Es taču ne reizi neesmu dziedājusi jūsu priekšā. -

- Bet tu esi dziedājusi Troja priekšā. - skolotājs atbildēja. - Viņš pusstundu mani centās pārliecināt par to, ka tava balss ir tieši tas, kas vajadzīgs korim. Par sodu, ja izrādīsies, ka viņš meloja, viņam vajadzēs uz skolu atnākt autiņbiksītēs, es taču nevarētu palaist iespēju redzēt tādu skatu, vai ne? -

- Jā, es arī...jo es neprotu dziedāt. - es atbildēju, kamēr galvā jau kalu plānu pacnesties totāli izgāsties, lai būtu pārliecināta uz visiem 100, ka varēšu iemūžināt Troju, staigājam pa skolu autiņbiksītēs.

- Gabriela, nemaz neplāno nekādus savus viltīgos plānus. - es izdzirdēju Troja balsi no aizmugures.

- Neko es neplānoju. -

- Skolotāj, ļaujiet man parunāt ar viņu, jo viņa noteikti jau ir kaut ko izdomājusi. - Trojs vērsās pie skolotāja.

- Jā, protams. Laika līdz piektdien ir daudz. - skolotājs pasmaidīja un atstāja mani divatā ar topošo līķi.

- Un kur tad tavi "es tevi mīlu, kad būsi gatava to pieņemt, tu zini, kur mani meklēt"? - es parodēju Troja balsi un sakrustoju rokas.

- Brianna man pateica, ka tu vairākas reizes nopētīji to pieteikuma anketu korim uz ziņojumu dēļa. Es zinu, ka tu gribi pierakstīties, bet nekad to neizdarīsi savu baiļu dēļ. - Trojs ignorēja manu teikto un ķērās pie situācijas paskaidrošanas.