Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 30

Pēc kāda laika, balle.
Pirmais, kas mums bija ienācis prātā, bija Sendija un Denijs no 70-gadu mūzikla Grease, tāpēc tagad es, ādas biksēs un piespīlētā maikā, ar sabužinātiem matiem un sarkanu lūpu krāsu, devos iekšā cilvēku pārpildītajā, trokšņainajā telpā, kur šovakar notiek balle.

Iegājusi zālē, es ar acīm meklēju Briannu... Vai vismaz Troju.

- Viņi parasti nenāk uz balles sākumu, - Adrians, piefiksējis manu skatienu, kas mētājās turpu šurpu, iečukstēja ausī.

- Kāpēc? - nesparatnē saraucu uzacis. - Tas ir nekorekti. - man tiešām bija nesaprotama tāda rīcība.

Adrians viegli iesmējās, - Jo balles sākumā Troju gaidītu visas meitenes, kurām viņš patīk, un tādu ir daudz, tici man. Bet stundu pēc balles sākuma visām ir apnicis viņu gaidīt, tāpēc viņš var ienākt nepamanīts. -

Es piekrītoši pamāju ar galvu, jo man vienkārši nebija vārdu, ar ko nokomentēt šo situāciju. - Un ko mēs darīsim te veselu stundu? -

- Tu atnāci te Troja dēļ? - par spīti blāvajam krāsainu lampiņu apgaismojumam es spēju saskatīt, kā Adrians sarauc uzacis.

- Nē... Briannas dēļ. - tā bija taisnība, bet bija sajūta, ka es meloju pati sev; vārdi pār manām lūpām nāca smagi. Bet varbūt, ka tā bija; es meloju pati sev. Ja tā, tad drošvien tāpēc, ka man bija, ko apspriest ar Troju.

- Brianna pagaidīs. - Adriana balsī bija jaušams atvieglojums. - Ejam padejot. Izbaudīsim šo mirkli. -

Es piekritu. Kāpēc lai nepiekristu? Nebija nekādu šķēršļu, un Adrians šķita jauks puisis.

Dziesmas skanēja viena pēc otras; tāpat arī mūsu dejas gāja viena pēc otras. Es biju galīgi pazaudējusi laika sajūtu, bet pie kārtējās lēnās dejas es sapratu, ka būtu laiks sameklēt Briannu... Un Troju.

- Es iešu. - iečukstēju Adrianam, cenšoties pārbļaut Lias Mišeles un Korija Monteita kaverversiju Boba Sēgera "We've got tonight" .

Es pat negaidīju Adriana atbildi, jo mani tas neinteresēja; man bija jādara tas, ko esmu ieplānojusi. Man jāatrod Brianna un Trojs. Precīzāk, man jāatrod Trojs un jāparunā ar viņu.

Spraucoties cauri cilvēku pūlim, es biju kārtējo reizi kādā ietriekusies, taču šis cilvēks, neļāvis man pienācīgi atvainoties, ierāva mani lēnā, vienmērīgā dejā.

- Varbūt paskaidrosi? - puiša balss ielauzās manā prātā sekundi pirms es sapratu, ka tas ir Trojs.

- Paskaidrošu ko? -

- Es atnācu uz balli, cerībā satikt tevi, bet ko es redzu? Tevi, vairāk kā stundu jautri dejojot ar Adrianu. - Trojs likās dusmīgs, bet man šoreiz šķita, ka viņa dusmas bija pamatotas.

- Es gaidīju tevi. - es klusi atbildēju, nedomājot par to, vai viņš dzirdēja mani vai nē.

- Varēji pagaidīt kaut kur maliņā. -

- Zini ko, Troj? Mēs neesam pāris, lai tu noteiktu, ko man darīt un ko nē. Varbūt es gribēju nedaudz pavadīt laiku ar Adrianu? - mana balss skanēja mierīgi, bet tajā pašā laikā tā pauda dusmas. Tomēr, neskatoties uz to, neviens no mums nedomāja pārtraukt deju.
Tātaaad, gribu pateikt to, ka daļas ir maz un reti, jo daudz kontroldarbi un pasākumi.
Par to Grease, es nebiju viņu skatījusies, tāpēc nācās noskatīties. Beet, iesaku noskatīties visiem, kam patīk šāda tipa filmas. Šo daļu man bija grūti rakstīt, jo negribēju, lai izklausās pēc tām banālajām ballēm ar visu pazīstamām dziesmām. Tāpēc diezgan ilgi meklēju dziesmu, kas, šķet, nav iekļauta nevienā citā grāmatā. Ja kādam interesē paklausīties, meklējiet youtube kā Glee - We've got tonight. Paldies! :)