Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 17

- Varbūt paliksiet uz vakariņām? - Troja mamma mums piedāvāja, kad bijām atveduši Betu atpakaļ uz mājām.
- Mamm, mēs labprāt paliktu, bet pulkstens ir jau 19:48, un mums jau tūlīt jāiet prom. -
- Varbūt kādu citu reizi? - es viņai laipni uzsmaidīju.
- Protams, Gabij. -
- Gabriela, tu vari, lūdzu, pagaidīt mani te? Man vajag kaut ko paņemt. - Trojs pārtrauca mūsu "sarunu".
- Labi. - es piekrītoši pamāju ar galvu.
- Uz kurieni tad jūs iesiet? - jautāja tante Klēra, kad Trojs biju pazudis no mūsu redzes loka.
- Man nav ne jausmas. - es atbildēju viņai kā ir.
- Tātad tu esi no tā tipa meitenēm, kas ir gatava doties līdz savam puisim uz jebkuru pasaules malu? - sarunā iejaucās Troja onkulis Džeremijs. No šī jautājuma mani vaigi paliki maigi rozā. Kaut gan, kuru mēs cenšamies apmānīt? Es izskatījos sarkana kā tomāts!
- Džeremij, nesamulsini meiteni! - Klēra bija pamanījusi manu reakciju uz jautājumu.
- Trojs vienkārši grib mani apsveikt dzimšanas dienā. - es beidzot dabūju vārdus pār lūpām.
- Tev ir dzimšanas diena? - jautāja Klēra.
- Apsveicam! - Klēra, Džeremijs un Troja mamma korītī apsveica mani, kad es uz Klēras jautājumu piekrītoši biju pamājusi ar galvu.
- Kaut kā būsim palaiduši garām ausīm to. Emma un Džeisons noteikti mums bija pateikuši. Tik neērti, ka nav ko tev uzdāvināt. -
- Viss kārtībā. Pieskaitīšu Troja dāvanu kā dāvanu no jums visiem. - es pasmaidīju.
- Ejam? - Trojs teica, noskrējis lejā ar lielu somu.
- Pagaidi, Troj. - Troja mamma mūs apstādināja.
- Jā? -
- Uz kurieni jūs iesiet? -
- Mamm, man ir 17 gadi! -
- Bet ne 18. Man ir jāzin, kur tu iesi. -
- Mamm, es nevaru teikt. Es izbojāšu Gabrielas pārsteigumu. -
- Ak, Dievs! Tāds bērnudārzs! Pasaki, ka tu ved Gabrielu uz randiņu - pēkšņi iesaucās Elizabete. Es pārsteigumā saraucu uzacis.
- Uz randiņu? Jau? - Troja mamma pārprasīja. - Nedariet muļķības, es ceru, ka tu zini par izsargāšanos. -
- Mamm! - Trojs iesaucās.
- Mēs nees.. -
- Gabij, ejam ātrāk prom! - Troj mani pārtrauca un burtiski vilka ārā no viesistabas. - Mamm, atā. Es tevi ļoti mīlu, bet tas ir par traku. - viņš, pieskrējis pie mammas, nospieda ātru buča uz vaiga, un, atkal pieskrējis pie manis, vilka ārā no savas mājas.
- Man šķiet, ka tava ģimene pārprata par...mums. - teicu, ka bijām Troja pagalmā.
- Piedod par to. - Trojs man uzsmaidīja iešķību smaidu. - Par Elizabeti it īpaši. -
- Viss kārtība. - es viņam uzsmaidīju. - Es vienkārši nesaprotu, no kurienes tik maza meitene ir tik gudra tādās lietās. -
- Tici man, Elizabete vēl nav nekas traks, salīdzinājumā ar tiem bērniem, kas ir gudrāki daudz intīmākās lietās. Gudrāki nekā mēs. - Trojs man atbildēja. - Tad ko viņa tev pateica? -
- Viņa kaut ko teica par dāvanu. Teica, ka dāvana nozīmē to, ka tu mani "mīli" . -
- Neklausies viņu. Viņai ir iestājies vecuma marazms piecu gadu vecumā. -