Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 9

Troja skata punkts
Man vienkārši vajadzēja viņai veikt mākslīgo elpināšanu, bet kaut kas nogāja greizi, un viņa atjēdzās. Atjēdzās brīdī, kad mūsu lūpas saskārās. Un brīdī, kad manas acis sastapās ar viņas šokolādes brūnajām acīm, kaut kāda dzirkstelīte uzliesmoja manī, un es gribēju viņu noskūpstīt. Par laimi, Emma mani pavilka malā, un man izdevās izbēgt no šīs nepatīkamās situācijas. Bet es ienīdu sevi. Ienīdu par to, ka es gribēju viņu noskūpstīt. Par to, ka viņa lika šai dzirkstelītei aizdegties manī. Par to, ka es gribētu viņu ienīst, bet nevaru.
- Nu, ja jau viss ir tik labi beidzies, tad varbūt Gabriela un Trojs varētu aizbraukt uz veikalu? - manas domas iztraucēja mammas balss.
- Em, nu.. -
- Mēs aizbrauksim, - es pārtraucu Gabrielu. Es vienkārši gribēju pabūt ar viņu divatā un pārliecināties, ka tas, kas notika bija tikai mirkļa vājums. Gabriela, neko neatbildējusi, piecēlās un mēs gājām uz mašīnu, lai dotos uz veikalu.
Pāris minūtes mēs braucām klusumā, bet es izlēmu šo klusumu pārtraukt. - Kāpēc tu tā pret mani izturies? -
- Kā es pret tevi izturos? -
- Slikti, -
- Ak, es slikti pret tevi izturos, ja? - Gabriela bija dusmīga. - Un kurš mani saukāja par žurku un gribēja noslīcināt? -
- Par žurku piedod. - es atvainojos. - Es negribēju tevi noslīcināt. Es nezināju, ka tu nemāki peldēt. Un kas notika pēc tam, bija nejaušība. -
- Lai jau tā būtu, - Gabriela nopūtās un pievērsās logam.
- Tu esi dīvaina, -
- Aizveries! - viņa man atcirta.
- Es nesaprotu, ko es tev esmu izdarījis? Tu man visu laiku par kaut ko brauc augumā. -
- Tu tikko mani nosauci par dīvainu. Ko tu gaidīji? -
- Es nebiju to domājis tā, -
- Man vienalga. -
- Es biju domājis, ka esi dīvaina labā nozīmē. -
- Man joprojām vienalga. -
- Es nesaprotu tevi. Tu tēlo kaut kādu nepieejamo princesīti, kaut gan esmu pārliecināts, ka tā nav. -
- Kā tu vari būt pārliecināts, ja tu mani pat nepazīsti? -
- Es gribu tevi iepazīt, bet tu mani nelaid sev klāt. -
- Kāpēc, lai es iepazītos ar kaut kādu svešinieku? -
- Bet ar to viss sākas. Emma un Džeisons arī kādreiz bija vienkārši svešinieki, bet tagad? -
- Tas nav tas pats, -
- Ir, Gabij. -
- Nē, - viņa atcirta, - esmu pārliecināta, ka Džeisons nenosauca Emmu par žurku viņu pirmajā tikšanās reizē. -
- Es jau tev par to atvainojos. Un, ja reiz tu iesāki runāt par to, tad esmu pārliecināts, ka Emma neiegrūda Džeisonu peļķē viņu pirmajā tikšanās reizē. -
- Tas bija nejauši, - Gabriela centās attaisnot savu rīcību.
- Bet tu atvainojies, un es tavu atvainošanos pieņēmu. -
- Labi, - Gabriela nopūtās. - atvainošanās pieņemta. Tagad vari, lūdzu, aizvērties? -
- Tad mēs varēsim būt draugi? Tu ļausi man sevi iepazīt? -
- Nē, -
- Kāpēc? -
- Es neticu draudzībai starp zēnu un meiteni, ja vien zēns nav gejs. -
- Neesi pārāk augstprātīga. Tu man nepatīc. Un es apsolu, ka es tevī neiemīlēšos. - man likās, ka tajā bija taisnība, bet tajā pašā laikā man likās, ka tie bija meli. - Patiesībā, nav nekāda nozīme tam, ko gribi tu. -
- Nu, vispār jau ir. Tā ir mana dzīve, un, ja es negribu, lai tu būtu mans draugs, tad tu arī nebūsi mans draugs. -
- Gribi tu to vai nē, mums pienāksies kontaktēties. Tevis dēļ gadiem ilgu sestdienas tradīciju mūsu ģimenes nemainīs. -
Gabriela neko neatbildēja, un jau atkal pievērsās logam, bet es redzēju, ka viņa bija apmulsusi, jo viņai nebija, ko atbildēt. Viņa zināja, ka man bija taisnība, bet viņa negribēja to atzīt. Vienu es sapratu - Gabrielai es pilnīgi noteikti nepatīku.