Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 6

Man laikam karās wattpads. Kad rakstu, viss normāli, bet kad publicēju, daudzas atstarpes izdzēšās. Piedodiet, ja kaut ko nevar saprast. Ceru, ka tas vairs neatkārtosies.
20.jūlijs
Mans rīts iesākās 12:00. Es nekad nebiju tik ilgi gulējusi, jo bērnu namā pat brīvdienās mums bija jābūt augšā jau 9:00. Izkāpusi no gultas, es uzvilku halātu, čībiņas, un gāju lejā brokastot. Viesistabā Emma un Džeisons skatījās kaut kādu filmu. Emma biju uzlikusi galvu uz Džeisona pleca, un Džeisons viņu bija piespiedis sev klāt. Redzot šo skatu, es neviļus pasmaidīju: tik reti, kad arī starp pieaugušiem cilvēkiem ir tāda romantika kā starp jauniešiem.
- Labrīt visiem! - negribēju viņus traucēt, bet nesveicināties arī nebūtu pieklājīgi.
- Labrīt, - Džeisons atrāvās no filmas un paskatījās uz mani, - tu nu gan esi baigā guļava. -
- Es parasti tik ilgi neguļu. Kāpēc jūs mani nepamodinājāt? -
- Negribējām traucēt tavu miegu, tu tik saldi gulēji. Bet viss kārtībā, vari gulēt, cik ilgi gribi, šodien tāpat ir brīvdiena. - bija tāda sajūta, ka Emma cenšas mani mierināt. - Ej, paēd brokastis. Es izcepu pankūkas. -
- Tu? Kur ir Nikola? -
- Sestdienas un svētdienas viņai ir brīvdienas, tāpat kā mums. - Emma man atbildēja.
Es pamāju ar galvu un devos uz virtuvi, kur uz galda mani jau gaidīja Emmas ceptās pankūkas. No ledusskapja izņēmu apelsīnu sulu, ielēju to glāzē un apsēdos pie galda, lai pabrokastotu. Pēc brokastīm es devos uz savu istabu un iegāju rīta dušā. Spīdēja saule un bija silts, tāpēc es uzvilku šortus un maiku.
- Var ienākt? - es dzirdēju klauvējienu pie istabas durvīm un Emmas balsi.
- Jā, protams. -
- Man tev kaut kas jāsaka. - Emma teica, kad bija ienākusi istabā. Nezinu, kāpēc, bet šie vārdi vienmēr ir mani biedējuši.
- Vai man būtu par to jāuztraucas? -
- Nē. Tas nav nekas nopietns. - Emma man uzsmaidīja. - Vienkārši, ja reiz tu tagad esi daļa no mūsu ģimenes, tev ir jāzin kāda mūsu tradīcija. -
- Kāda? - man nebija ne jausmas, ko viņa tagad pateiks. Es tikai cerēju, ka viņa man tūlīt nepateiks, ka viņi ir vampīri vai vilkači.
- Jau daudzu gadu garumā katru sestdienu mēs pavadam kopā ar mūsu ļoti labiem draugiem. Viņi dzīvo mums kaimiņos. -
- Jā, Nikola vakar pieminēja viņus. -
- Kā zini, šodien arī ir sestdiena. - Emma turpināja. - Un, tā kā šodien ir diezgan labs laiks, mēs nolēmām šodienu pavadīt mūsu mājiņā pie ezera. Ar nakšņošanu. Ko tu par to saki? -
- Izklausās aizraujoši, bet vai es jums netraucēšu? Pusaudze starp pieaugušiem cilvēkiem. -
- 17 gadus viņu dēls Trojs nav mums maisījis, tāpēc nemaisīsi arī tu. Viņam vismaz būs kompānija, beidzot. -
- Un cikos izbraucam? -
- 14:00. Ceļš uz turieni aizņems apmēram stundu, tāpēc droši vari paņemt grāmatu, lai ceļā nebūtu garlaicīgi. Un paņem arī siltākas drēbes. Vakaram. -
- Labi. - es pateicu un Emma izgāja no istabas. Pulkstens bija jau 13:18, tāpēc es jau sāku gatavoties braucienam.