Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 21

Troja skatapunkts
Tajā mazajā ceļa posmā no manas istabas līdz koridoram, un pēc tam līdz Gabrielas mājai, kas atradās no manas labi ja 2 minūšu attālumā, mēs gājām klusumā. Un, kaut gan es parasti nevarēju ciest klusumu, šoreiz man tas patika. Man bija tāda sajūta, ka mums nevajag neko teikt, lai baudītu viens otra tuvību. Es nebiju pārliecināts, ka Gabriela juta to pašu, jo viņa pret mani izturējās vēsi un atturīgi. Brianna vienmēr ir teikusi, ka meitenes tā uzvedas tikai divos gadījumos: viņai mana klātbūtne ir nepatīkama, vai vienkārši neko nenozīmē, vai arī..Vai arī viņa vienkārši cenšas noslēpt savas jūtas. Es nezināju, kurš no gadījumiem attiecas uz Gabrielu, bet es ļoti cerēju, ka viņa ir laba aktrise un slēpj savas jūtas. Es zinu, ko viņa teica par jūtām, cilvēka iepazīšanu un uzticību, bet ja nu tas ietilpa viņas jūtu slēpšanas procesā?
- Emma, kur tu esi? - Gabriela nobļāvās pa visu māju, kad bijām jau iegājuši iekšā. Viņa, šķiet, diezgan ātri iejutusies šajā ģimenē.
- Virtuvē. - Emmas balss atskanēja no virtuves puses. Gabriela, neko neteikdama, paķēra mani aiz jakas piedurknes, un vilka uz virtuvi.
- Labrīt, - sasveicinājos ar Emmu, kad biju ticis līdz virtuvei ar Gabijas palīdzību.
- Labrīt, Troj. - Emma man atbildēja. - Tātad, ja es pareizi sapratu, jums abiem vajag, lai es tagad piezvanu nometnes vadītajai, ja? -
- Jā, - Gabriela aši atbildēja. - tu taču tagad vari, vaine? -
- Protams. Tikai numuru iedodiet. -
Es nodiktēju Emmai numuru, un viņa izgāja no virtuves, lai piezvanītu.
- Tu jau tik ātri esi iejutusies Bleiku ģimenē. - centos iesākt sarunu. Patiesībā, es labprāt parunātu ar viņu par kaut ko citu, bet tas vismaz nebija kaut kas tik banāls kā laikapatākļi.
- Pēc kā tu to spried? -
- Nu, es domāju, ka, ja tu nebūtu iejutusies, tu nebūtu bļāvusi pa visu māju, lai uzzinātu, kur ir Emma. Tu noteikti būtu klusiņām apstaigājusi visu māju. -
- Varbūt tev taisnība, bet es pati to nejūtu. Man ir grūti iejusties jaunā vietā. Esmu klusa un kautrīga. -
- Ne reizi neesmu ievērojis, ka tu būtu klusa vai kautrīga. - tā bija taisnība. Man viņa šķita diezgan pašpārliecināta un droša.
- Es labāk sevi pazīstu. -
- Bet daudzi saka, ka no malas labāk redzams. Man šķiet, ka tu vienkārši esi ieciklējusies uz to, ka esi klusa un kautrīga, tāpēc nepamani pat to, ka tu pavisam tāda neesi. -
- Tev, iespējams, daļēji ir taisnība. Bet es tikai šeit varbūt esmu iejutusies. Skolā būs savādāk. Un nometnē. -
- Gan jau būs labi, un tu iejutīsies. -
- Es tur nevienu nepazīšu. Un es neesmu sabiedriska persona, tāpēc ar iepazīšanos man ir pagrūti. -
- Tu pazīsi mani. - es viņai atbildēju. Kaut gan Gabriela neizskatījās pēc tādas, kurai būtu problēmas ar iepazīšanos, es gribēju, lai tā tiešām būtu patiesība, jo tad mums būtu vairāk laika vienam otru iepazīt. Kāds teiks, ka tas ir tik egoistiski, bet, kas gan tur slikts, ja vēlos kādu tuvāk iepazīt?
- Tikai tevi. Ja es gribētu, es varētu vienkārši pavadīt laiku ar tevi. -
- Tur būs arī Brianna, mana māsīca. Jūs noteikti sadraudzēsieties. -
- Ja viņa nav tāda pati ģenētika rakstura ziņā, kā tev, tad jā. -