Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 35

Gabrielas skatapunkts
Es atnācu uz istabu dīvainā noskaņojumā. Pastaiga ar Adrianu bija... Teiksim, diezgan dīvaina. Vaina nav viņā. Viņš runāja, stāstīja jokus un smieklīgus atgadījumus, bet es... Es domās biju kaut kur pavisam citur. Tāpēc mūsu pastaigas laikā bieži izskanēja "Gabriela, tu klausies?" "Ko? Jā, piedod." Cik nepieklājīgi no manas puses.

Bet es nespēju domāt par kaut ko citu, izņemot Troja vārdus. "Kaut kad tu būsi manā vietā. Un es aiziešu. Tāpat kā tu." Dīvainā kārtā es tieši šobrīd sajutos tā, it kā būtu viņa vietā.
Bet es cerēju, ka tā ir tikai mirkļa vājība, žēlums. Žēlums pret Troju.
Un brīžiem manu acu priekšā parādījās Trojs, tuvu man, mūsu dejas laikā. Un, goda vārds, man šķita, ka es sajutu viņa rokas apkārt sev. Tas bija tik reāli, ka es pat nodrebinājos. Un tad Adrians man iedeva savu jaku, bet tas nepalīdzēja. Manai dvēselei tāpat bija auksti. Bet es to neteicu Adrianam, nē. Es vienkārši pateicu, ka laikam būšu saslimusi, tāpēc mēs pārtraucām mūsu pastaigu. Tik neveikli, bet es nespēju staigāt ar šo smagumu sirdī.
Biju cerējusi istabā sastapt Briannu, jo viņa ir vienīgais cilvēks šeit, ar ko es varētu parunāt.
Kad jau biju sagatavojusies pavadīt šo vakaru visu izraudot spilvenā, istabas durvis atvērās un pa tām ienāca Brianna. Paldies Dievam.

- Brianna, es... Mums... - centos atrast pareizos vārdus, taču Brianna mani apsteidza.

- Es zinu, Gabij. - viņa teica, apsēžoties uz gultas.

- Bet... Kā? - es apsēdos viņai pretī uz savas gultas.

- Trojs. Viņš neprot slēpt savas emocijas un jūtas, kad ir dusmīgs. - Brianna atbildēja. - Kas starp jums notika pirms tu aizgāji pastaigāties ar Adrianu? -

- Viņš pateica, ka es viņam... Patīku. Ka visu šo laiku viņš bija domājis, ka esam pāris, jo viņš esot sajutis kaut kādu saikni starp mums. -

- Bet starp jums ir kaut kāda saikne. -

- Tas bija jautājums vai fakts? -

- Abi reizē. - Brianna paraustīja plecus. - Pa visu šo mazo laiku, ko jūs esat pazīstami, tik daudz kas ir noticis jūsu starpā, ka...būtu pilnīgi neiespējami, ja starp jums nekas nebūtu. -

Kādu brīdi es centos pārstrādāt tikko dzirdēto informāciju. Brianna runāja tik pārliecinoši, ka šķita - tā ir taisnība, nav nekādu šaubu. Un tomēr... Laikam jau man bija jāatbrīvojas no mana pieraduma vienmēr teikt "un tomēr". Es gribēju atrast piemērotu argumentu savam "un tomēr" arī šoreiz, bet man nekas nesanāca.

- Mūs saista tikai Troja dīvainie izgājieni. Tas arī viss. - un tā bija patiesība: nekas vairāk par Troja greizsirdības scēnām un mēģinājumiem noskūpstiet mūsu starpā nebija bijis.

- Jā, bet... Nekas dzīvē nenotiek tāpat, saproti? Varbūt tas ir liktenis? -

- Nedomāju, ka pats Liktenis būtu vēlējies kaut ko tādu priekš manis. -

- Ak, Gabij... - Brianna nopūtās. - Es saprotu, ka Trojs reizēm ir neciešams, un tas varbūt pat ir maigi teikts, bet patiesībā... Viņš nav nemaz tik slikts. Vai tad nebija pilnīgi neviena reize, kad tev prātā iešāvās doma "hm, Trojs nemaz tik slikts" ? -

- Nu, jā... - es, nedomājot atbildēju. Un tā arī bija.

- Tad varbūt dod iespēju? Lūdzu, es nevaru noskatīties uz to, kā mans brālēns mocās. -

- Nē, nē, nē. Tas ir par ātru. Daudz par ātru. - es momentāli atbildēju. - Turklāt... Es nevēlos tik daudz riskēt. -

- Ko tu ar to domā? -

- Nu, pirmkārt, es nevēlos savas pirmās attiecības ar puisi, kuru tikpat kā nepazīstu. Un ar viņu nekas nav skaidrs. Otrkārt, man šodien tualetē draudēja kaut kāda meitene. -

- Draudēja?! - Brianna likās satraukti pārsteigta. - Ko viņa tev teica? -

- Viņa teica kaut ko par kaut kādu Džesiku. -

- Ak, Dievs. Ambera. -

- Varbūt pastāstīsu sīkāk, kas ir Ambera un kas ir tā Džesika? -

- Džesika ir skolas, piedod par izteicienu, palaistuve. Viņa ir pārgulējusi ar visas skolas puišiem, izņemot Troju. Tāpēc viņa jau ilgu laiku mēģina viņu visādi savaldzināt, lai panāktu savu. Un Ambera ir viena no viņas pakalpīgajām draudzenītēm, kas pilda Džesas iegribas. -

- Es domāju, ka kaut kas tāds notiek tikai filmās... -

- Dzīve ir trakāka par filmām, Gabij. Tāpēc es tev ieteiktu uzmanīties no Džesikas un viņas pakalpiņiem. Bet tas nenozīmē atteikties no Troja. -

- Man pret Troju nav nekāda mīlestība, lai es pakļautu savu skolas dzīvi briesmām. -

- Jūs abi esat tik vienādi. Tādi ietiepīgi. Tieši tāpēc jūs derat viens otram. - Brianna man uzsmaidīja.

Es, būdama bezizejā, uzsmaidīju viņai pretī. Mana dzīve līdzinājais ļoti sarežģītai un smagai drāmai, tikai šoreiz es nevarēju to noskatīties, palaižot kādu asariņu un gaidot, kad režisors atrisinās visas problēmas. Es pati biju savas dzīves režisore, taču man nebija ne kripatiņas nojausmas, ko darīt ar savu dzīvi. Un tas mani iekšēji sagrāva.

______________________________________
Uuuh, šī tāda salīdzinoši gara daļiņa - 722 vārdi! Gaidu jūsu atsauksmes.
Un liels paldies jums par to, ka jūs man esat tik saprotoši lasītāji. I mean, - es nedzirdu nekādus uzbraucienus par to, ka daļas ir tik reti, un katru reizi, kad atvainojos, no jūsu puses skan tikai "protams, ka saprotu!" Tas ir tik jauki. Mīlu jūs! < 33