Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 14

- Un ko tagad? - jautāju Trojam, kad bijām atnākuši līdz viņa mājām.
- Nezinu. - Trojs paraustīja plecus, - Ko tu gribi darīt? -
- Nu, mums vēl ir laiks paskatīties kaut kādu filmu. -
- Pirms dažām stundām tu teici, ka tas ir garlaicīgi. -
- Tas bija pirms dažām stundām, tagad es domāju savādāk. Turklāt, es esmu nogurusi. -
- Ejam. - Trojs skaļi nopūtās.
- Ja tev meitenes nemainītos kā zeķes, un tevi neinteresētu tikai fakts, ka vari pārgulēt ar viņām, tu būtu ievērojis, ka meitenēm domas ātri mainās. - es pat nezinu, kāpēc es to pateicu. Es jau nožēloju, ka to pateicu, jo tas izklausījās tik rupji. Viņš visu dienu izturējās pret mani ļoti labi, un tad esmu es, kura izbojā visu, pateicoties tam, ka man patīk skaļi izteikt savas domas.
- Kas tie par murgiem? - par brīnumu, Trojs neizklausījās dusmīgs.
- Troj, es negribu tevi aizvainot, bet tu neizskaties pēc tāda puiša, kuram būtu patstāvīgas, ilgstošas attiecības. -
- Ir tāds teiciens: "Nespried par grāmatu pēc tās vāka". -
- Es zinu, Troj. Bet tas neattiecas uz mūsdienu jauniešiem. -
- Es esmu izņēmums. - Trojs atbildēja. - Man attiecības nav bijušas jau 3 gadus. Un es esmu nevainīgs. -
- Ja tev ir 17, tad tev pēdējās attiecības bija.. -
Trojs mani pārtrauca, - Jā, 14 gados. Un tās bija manas pirmās un pēdējās attiecības. -
- Tev ir bijusi tikai viena meitene? -
- Jā. -
- Un kas notika? Kāpēc jūs izšķīrāties? Kāpēc tev nav nevienas citas meitenes? -
- Zini, Gabriela, tev ir taisnība, mums ir nepieciešams vairāk laiks, lai iepazītu viens otru un spētu uzticēties. Neesmu pārliecināts, ka esmu tev gatavs tagad un tūlīt uzticēt to. -
- Labi, piedod. -
- Viss kārtībā, vienkārši tuvākajā laikā centīsimies neatgriezties pie šīs sarunas, labi? - Trojs, pagriezies pret mani, jautāja, es piekrītoši pamāju ar galvu.
- Ej uz bēniņiem, iekārtojies gultā un gaidi mani tur. Es tūlīt nākšu. - Trojs man teica, iedodot atslēgas no bēniņiem. Es viņu paklausīju un devos augšā. Troja bēniņi atšķirās no manējiem: te bija iekārtota istaba. Pēc Troja lūguma, es iekārtojos gultā, un gaidīju viņu. Ilgi man gaidīt nenācās - pēc dažām minūtēm ienāca Trojs ar datoru rokās.
- Man ir slinkums taisīt popkornu, iztiksim ar čipsiem? -
- Jā, protams. - es viņam atbildēju. Trojs nolika datoru man blakus un atvēra vienu no plauktiņiem, kur viņam stāvēja visādi neveselīgi nieciņi, tai skaitā čipsi. Izņēmis lielo čipsu paku ar siera garšu, viņš tos izbēra stikla bļodiņā un apsēdās man blakus.
- Dzert arī vajadzēs, vai ne? -
- Es negribu tevi pārpūlēt, bet dzert noteikti vajadzēs. -
- Labi, tu ieslēdz kaut kādu filmu, es aiziešu pakaļ kolai. - Trojs teica, iziedams no istabas.
Tikmēr es nolēmu ieslēgt filmu, par kuru biju dzirdējusi labas atsauksmes - "Walking on sunshine" (no autora: laba filma, starpcitu. :D) Es nebiju pārliecināta, vai Trojs gribēs skatīties tādu filmu, bet es centīšos viņu pierunāt, balstoties uz to, ka man šodien ir dzimšanas diena.
- Kādu filmu tu ieslēdzi? - Trojs jautāja, kad bija atgriezies ar lielo kolas pudeli un apsēdies man blakus.
- "Walking on sunshine". Tas ir drīzāk mūzikls, nevis filma. - es viņam atbildēju. - Un nemaz nedomā teikt, ka neskatīsies, jo tā ir banāla filma meitenēm par mīlestību. Man šodien ir dzimšanas diena, tāpēc man ir tiesības izvēlēties, ko skatīties. -
- Es nemaz negribēju teikt, ka neskatīšos. Man ir tava vecuma māsīca, tāpēc esmu pieradis skatīties tādas filmas. - Trojs man uzsmaidīja. - Slēdz tik iekšā. -