Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 47

Troja skatpunkts, trešdiena

Šodien ir sākusies jau otrā diena, kuru mēs ar Gabrielu pavadam bez strīda; tieši šāda bija mana pirmā doma no rīta. Pirmdienu es neskaitīju, kaut gan dienas otra puse bija pasakaina. Otrdiena bija vēl labāka. No rīta līdz pat vakaram mēs ar Gabrielu nebijām pat devuši mājienus un iemeslus jaunam strīdam, kas bija iepriecinoša vēsts. Varbūt viens, līdz galējības robežām liels strīds bija viss, kas nepieciešams to mazo, nevērīgo strīdu vietā, kurus mēs abi, nezināmu iemeslu dēļ, centāmies pārvērst par traģēdiju?

Un tā nu bija pienācis šādas otrās dienas rīts, kuru es cerēju pavadīt tikpat labi kā vakar, taču kaut kur dziļi sirdī mani graza doma par to, ka kaut kas varētu noiet greizi kora dēļ. Es zināju, ka citu domas par manu pēkšņo dziedāšanas karjeru ir nenozīmīgs sīkums, jo Gabriela bija miljardiem reižu svarīgāka par to. Un it kā jau šķiet, ka viss ir kārtībā, ka nekādu problēmu nav, taču problēma bija. Tikai viena, protams, bet es baidījos, ka tā varētu kļūt par cēloni miljons citām. Gabriela gribēja, lai koris būtu kaut kas, ko es izdaru savā labā, bet, lai cik ļoti es gribētu, lai tā būtu patiesība, korim es piekritu tikai Gabrielas dēļ. Un es nebiju pārliecināts, ka es jebkad spēšu uztvert kori par iespēju pilnveidot savu dzīvi.

- Neaizmirsti, ka šodien 15:00 jābūt korī. Šodien nevaram kavēt. - Gabriela piekodināja, izkāpusi no mašīnas.

- Tu tā runā, it kā mēs šodien skolā nesatiksimies. - es atbildēju, izkāpdams no mašīnas, taču Gabriela un Brianna jau bija aizgājušas krietnu gabalu uz priekšu. - Varbūt pagaidīsiet mani? -

- Kustini savu veco pēcpusi ātrāk. - Brianna atkliedza man pretī un viņas abas apstājās, ķiķinot.

Es pienācu viņām klāt un paņēmu Gabrielas roku, taču viņa to maigi izrāva.

- Gabriela, neviens neko sliktu nepadomās. -

- Ja nu tomēr...- Gabriela palūkojās apkārt, visticamāk, lai pārliecinātos, ka to neviens neredzēja.

Gabrielu māca bailes par to, ka, viņas pirmdienas izgājiena dēļ, mūsu attiecības skolā varētu uztvert nepareizi. "Ja pēc pirmdienas mēs skolā uzreiz nākamajā dienā parādīsimies rociņās, visi uzreiz padomās, ka tiešām esmu viegli dabūjama. Un arī par tevi sačukstēsies. Tev taču nekad tādas meitenes nav patikušas." Tā Gabriela bija man teikusi vakar no rīta.

- Man, protams, ir patīkami noskatīties, kā jūs abi brīnumainā kārtā varat šo izrunāt mierīgi, bez strīdēšanās, bet es piekrītu tam, ko Trojs teica vakar. - Brianna izlēma mani atbalstīt. - Lai čukstās apkārt, lai domā, ko grib. Galvenais, ka mēs zinam patiesību. Ar laiku čuksti apklusīs, kad visi redzēs, ka jūs esat laimīgi​ kopā. -

- Vismaz šodien vēl atstāsim visu kā bija, labi? - Gabriela nopūtās.

- Kā vēlies, dārgā. - es piemiedzu viņai ar aci.

15:00

- Kur tu biji? - Gabriela man iečukstēja, kad es ieskrēju aktu zālē un apsēdos viņai blakus.

- Es atnācu tieši laikā. - es viņai atčukstēju. - Un ko te dara Džesika un viņas svīta? -

- Pieteikušās otrdien. Nezinu, kāpēc. -

- Troj, Gabriela! - Džesika pienāca mums klāt. - Kāds prieks redzēt jūs kopā. Lielāks prieks zināt, ka tu mani paklausīji, Gabriela, un vairāk par draudzīgām sarunām jums nekas nav. -

- Džesika, Gabriela var pati izlemt, viņai nav tevi jāklausa. -

- Tad man prieks, ka viņa izlēma par labu man. Es te esmu tevis dēļ, Troj. -

- Esmu tev teicis, bet atkārtošu vēlreiz, es un tu; tās ir nesavienojamas lietas. -

- Neesi tik pārliecināts. -

- Tagad paklausies mani, - Gabriela pielēca kājas un uzrāva augšā arī mani. - Es tevi nepaklausīju un arī nekad netaisos to darīt. Un vēl, kā tev patīk šis? - Gabriela pacēlās uz pirkstgaliem un noskūpstīja mani. Džesikas priekšā. Visu priekšā. Viņa. Mani. Noskūpstīja. Uz ko es, protams, atbildēju.

- Ko tas nozīmē? - Džesika dusmās kūpēja.

- Tu visu saprati, Džesika. - es atbildēju Gabrielas vietā.

Džesiku, acīmredzami, šī situācija saniknoja, un viņa, skaļi piesitot ar papēdi, aizgriezās no mums.

Es zinuuuu, ka iepriekšējās daļas ir bijušas daudzreiz garākas, BET es nevēlējos, lai jūs gaidītu vēl ilgāk. Šis mēnesis bija ļoti saspringts, sakarā ar skolas beigām. Un arī tagad man vēl ir jāraksta konspekts vēsturē, taču es apsolīju vienai manai lasītājai šodien izlikt jaunu nodaļu, un es solījumus turu, tāpēc here you go. Lai arī cik ļoti jums liktos, ka es aizmirstu par grāmatu, tā nav. Tiešām. Un es ļoti ceru, ka mana vasara nebūs tik ļoti saspringta, lai es varētu jūs iepriecināt ar jaunām, garām daļām diezgan bieži. :)