Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 45

Troja skatpunkts, piektdiena

- Es to nevaru, - Gabriela smagi nopūtās, no aizkulisēm vērodama pēdējo uzstāšanos pirms mums.

- Vienkārši saņemies un izdari to. - es viņai atbildēju.

- Varēji arī izdomāt kaut ko jēdzīgāku, lai mani uzmundrinātu. Galu galā, tā bija tava ideja. - Gabriela noburkšķēja, taču tas bija pietiekami skaļi, lai es to dzirdētu.

- Es varētu pateikt kaut ko vairāk, bet baidos, ka tas visu tikai sabojās. - es pagriezos pret viņu. - Tu zini, par ko runāju. -

- Varbūt šoreiz ir tas brīdis, kad tas tiešām būtu nepieciešams? Visu laiku teici to bez iemesla...-

Sāka skanēt aplausi, kas nozīmēja, ka tūlīt mums jāiziet uz skatuves, bet Gabriela pēdējā minūtē ir izlēmusi dot vaļu kautrīgumam.

- Gabij, - es paņēmu viņas rokas savās un ieskatījos viņai acīs, - tu to vari. Es ticu, ka tu to vari. Es būšu tev līdzās, viss būs kārtībā. Un...-

Balss mikrofonā mani pārtrauca, - Aicinu uz skatuves mūsu pēdējos izpildītājus. Gabriela Bleika un Trojs Andersons! -

- Es tevi mīlu. Domā par to. - es viņu noskūpstīju uz pieres un aiz rokas vilku viņu uz skatuvi. Nejau burtiski, šoreiz viņa gāja labprātīgi.

Es uztraucos par to, ka Gabriela būs pārāk uztraukusies, un viņas balss drebēs, taču viņa ļoti cieši bija saspiedusi manu roku un dziedāja vēl pārliecinošāk kā jebkuru citu reizi.

Vēl tad, nometnē, kad mēs dejojām pie šīs pašas dziesmas, es nespēju iedomāties, ka stāvēšu uz skatuves un dziedāšu kopā ar Gabrielu. Ka viņa cieši turēsies aiz manas rokas, meklējot atbalstu tieši no manis.

- Esmu patīkami pārsteigs, Gabriela! - skolotājs secināja, mūsu priekšnesumam beidzoties. - Un, Troj... Es zinu, ka šī bija Gabrielas noklausīšanās, bet es vēlētos redzēt arī tevi mūsu kora sastāvā. Varbūt šis ir visspontānākais lēmums gan priekš tevis, gan manis, bet tev ir potenciāls, tāpat kā Gabrielai, tāpēc es tavu vārdu iekļāvu sarakstā. Protams, es neko neuzspiežu, bet zini, ka būšu patiesi gandarīts, ja pirmdien redzēšu tevi šeit jau kā kora dalībnieku. -

- Tas tiešām būtu spontāni, bet... Es par to padomāšu. - es atbildēju, kādu mirkli cenšoties pārstrādāt iegūto informāciju, kas mani mulsināja. Protams, ka man nebija prātā pievienoties skolas korim, bet uz doto brīdi man vajadzēja kaut kā apklusināt skolotāju.

- Tu nemaz neapsver iespēju būt korī, vai ne? - Gabriela jautāja, kad mēs bijām izgājuši no aktu zāles.

- Protams, ka nē. - es viegli iesmējos. - Tā bija tava noklausīšanās, es tur biju tikai tevis dēļ. Kaut gan, man šķiet, ka tu būtu tikusi galā arī viena pati, jo tu likies diezgan pašpārliecināta. -

- Jā, paldies par to, ka palīdzēji man pārvārēt šo barjeru. - Gabriela man vārgi uzsmaidīja. - Un tomēr, es neiebilstu, ja tu būtu blakus man arī korī. -

- Priekškam? - es biju nesapratnē. - Man, protams, nav iebildumu būt tev blakus pēc iespējas biežāk, bet kādas bailes tevi māc? Tu pati tikko pateici, ka esi pārvarējusi tieši šo barjeru. -

- Man vēl ir daudz barjeru, ko pārvarētu, Troj. -

- Piemēram? -

- Attiecību veidošana. -

- Zini, prasīt padomu attiecībās puisim, kurš tevi mīl, nav īpaši gudra doma. -

- Es biju domājusi attiecības ar citiem cilvēkiem. Kontakts. Nevis romantiskas attiecības. -

- Ak, tu par to... - es neveikli iesmējos. - Tu esi skaista, gudra un jautra, tev nebūs ar to problēmas, tici man. Cilvēki paši nāks tevi iepazīt, ja būsi kautrīga. -

- Hm, labi. Esmu skaista, gudra un jautra... Kā tu domā, ar šīm vērtībām pietiks, lai iepazītos tur ar kādu puisi? - Gabriela domīgi atbildēja

- Tā ir šantāža? -

- Nē, kas tev liek par to domāt? -

- Tu domā, ka palikšu greizsirdīgs, vai ne tā? Bet es neuzķeršos. Tu esi pārāk kautrīga, lai iepazītos ar kādu, turklāt, puisi. -

- Puiši iepazīsies ar mani. Tavi vārdi. - Gabriela nosmīkņāja.

- Es neuzķeršos uz tavām viltībām. -

- Kā gribi. - Gabriela parastīja plecus.

Gabrielas skatpunkts

- Tātad, Trojs atsakās no kora? - Brianna, manu stāstījumu noklausījusies, pajautāja.

- Jā. - es vienaldzīgi paraustīju plecus.

- Un tev vienalga? Nemēģināsi pierunāt? -

- Jau mēģināju, - es nokodu gabaliņu no picas, - es viņam pat pateicu, ka varbūt tad atradīšu tur kādu citu puisi. -

- Citu puisi?! - Brianna izbrīnīti iesaucās. - Jūs ar Troju esat tā kā pāris vai kā? Un kāpēc es par to neko nezinu? -

- Mēs neesam kopā, Brī. Vienkārši...es nezinu... Man vajadzēja kaut ko viņam pateikt, bet tam nav nozīmes, jo viņš uz to neuzķērās. -

- Bet mēs varam panākt to, lai Trojs domātu, ka tavi nodomi ir nopietni. - Brianna mani viltīgi uzlūkoja.

- Piemēram? - es saraucu uzacis.

- Tā kā tu ikdienā staigā diezgan pieticīgā apģērbā un bez kosmētikas, tu varētu pirmdien uzvilkt kaut ko tādu, teiksim, piedauzīgāku un uzkrītoši uzkrāsoties. Ko tiem mūsdienu puišiem vēl vajag? Esi uzkrītoša, un viņi tevi uzreiz pamanīs! -

- Un kāds tam sakars ar Troju? Es viņam it kā tāda, kāda esmu liekos tīri normāla. - es nespēju saprast draudzeni un viņas nodomus.

- Kad viņš tevi pirmdien tādu ieraudzīs, viņš uzreiz aizskries uz kori, lai neviens cits tev nepievērstu lieku uzmanību. -

- Es nezinu... Tādi upuri tikai, lai dabūtu Troju korī... Vai tas ir to vērts? - es smagi nopūtos.

- Tu vienkārši gribi viņu sev blakus pēc iespējas biežāk, gribi viņa atbalstu. Tas ir to vērts. -

- Tā nu gan es neteicu... -

- Tad pasaki man kaut vienu citu iemeslu, kāpēc tu gribi, lai viņš būtu korī. -

+ Es... Es nezinu. - Briannas jautājums bija mani samulsinājis. Es pēkšņi sapratu, ka man pašai nav skaidrs, kāpēc es tik nemitīgi vēlos Troja dalību skolas korī.

- Man ir taisnība. Vai ne tā? -

- Nezinu. -

- Gabij, tu vari man uzticēties. -

- Runa ir par tavu brālēnu, ar kuru jūs esat nešķirami, nezinu, vai tieši šo es varu tev uzticēt. -

- Tu esi reāli manā pirmā un vienīgā normālā draudzene, kura neskrien pakaļ Trojam, domāju, ka šo es varētu paturēt noslēpumā. -

- Bet, ja tev izrādītos taisnība, vaitad tas arī nesanāktu, ka es skrienu viņam pakaļ? -

- Tas būtu kaut kas pilnīgi cits, Gabij. Pirmkārt, tu līdz pēdējam to centies noliegt un neprašņā visu laiku par viņu. Otrkārt, Trojs tevi mīl. Un, ja jūtas ir abpusējas, tas ļoti atšķirās no tām meitenēm, kuru vārdus Trojs pat nezināja. Ja divi cilvēki mīl viens otru, nekas nedrīkst stāties viņiem ceļā. -

- Es pati sevi nesaprotu, Brī. - es padevos. - Un viņu arī nē. -

- Parunā ar viņu. - Brianna paraustīja plecus.

- Mēs jau par to runājām, bet viņš mani pat nedzird, visu laiku atkārto, ka mīl mani. Es nevaru izprast savas patiesās emocijas, ja viņš man cenšas uzpsiest mīlestību, saproti? -

- Tā viņš mēģina atraisīt tavas jūtas. -

- Lai laiks visu izlemj. -