Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 13

Pēc 3 stundām
Šīs stundas mēs patiešām lieliski pavadījām laiku - mēs izmēģinājām dažādus karuseļus, dauzījāmies bērnu laukumiņā, ēdām cukurvati un saldējumu, no sirds izsmējāmies un pat skraidījām pakaļ baložiem. Es nevarēju iedomāties, ka ar Troju var tik jautri pavadīt laiku, nespēju iedomāties, ka viņš var būt arī normāls.
- Paldies, Troj. Šī pavisam noteikti bija mana labākā dzimšanas diena. - es teicu Trojam, kad mēs jau devāmies mājās.
- Tas vēl nav viss. Vispār, šis viss neietilpa manos plānos, jo biju domājis, ka tu labprātīgi atnāksi pie manis astoņos vakarā. -
- Piedod. -
- Par ko? -
- Par to, ka lieki iztērēju trīs stundas tava laika. Un par to, ka es slikti pret tevi izturējos. - es viņam atbildēju. Jā, man bija kauns par savu rīcību, bet mana atvainošanās nenozīmē to, ka viņš tagad man aizvietos Semu. - Bet atzīsti, ka tu arī nebiji nekāds enģelītis. -
- Nu, pirmkārt, tu lieki neiztērēji trīs stundas mana laika. Es tik tiešām labi pavadīju laiku. Un, jā: es ienīstu to atzīt, bet tev ir taisnība. Es arī uzvedos nožēlojami. -
- Jā, es tevi redzēju vien otro reizi, bet es jau biju simt procentīgi pārliecināta, ka ienīstu tevi. -
- Un tagad? -
- Kas tagad? -
- Tu vēljoprojām ienīsti mani? -
- Es nezinu. - godīgi atbildēju. - Man bija tāda sajūta, ka es ienīstu tevi. Bet tas noteikti ir tikai manā galvā, jo, teorētiski, es nevaru tevi ienīst, ja pat nepazīstu tevi. -
- Tu gribi teikt, ka šo trīs stundu laikā neiepazini mani pietiekami labi? -
- Jā. Tas tīri loģiski nav iespējams. -
- Kāpēc gan ne? -
- Nu, ir psiholoģiski pierādīts, ka cilvēku pilnībā var iepazīt 5-7 gadu laikā. -
- Tie ir tikai dumji stereotipi. -
- Pat ja tā, - iesāku, - es pavisam noteikti nedomāju, ka pazīstu tevi. -
- Kāpēc? Es nemaz neesmu tik noslēpumains. -
- Neesi, bet dažas tavas rīcības man nav saprotamas. -
- Piemēram? -
- Piemēram, kāpēc tu šodien tik dīvaini uzvedies picērijā? -
- Es nesaprotu, par ko tu runā. Es neuzvedos dīvaini. -
- Mm, ja? Tātad, tavuprāt, tas nebija dīvaini, ka tu izleci priekšā man un Semam, un brauci augumā par to, ka es teicu, ka man nav puiša, bet, redz, te nu es stāvu priekšā ar kaut kādu puisi. -
- Ak, tu par to.. - Trojs lēni novilka. - Man nav ko tev atbildēt. -
- Redzi? Tu pats sevi nesaproti. Es nesaku, ka mūsu draudzība ir pilnīgi bezcerīga, bet tas noteikti nebūs tik ātri. -
- Bet tu saproti, ka, lai iepazītu mani, mums vajadzēs kopā pavadīt laiku? -
- Es saprotu, un man nav nekas pret. Vienkārši es gribu, lai tu saproti, ka man ir nepieciešams ilgāks laiks, lai uzticētos un iepazītu tevi. -
- Tu tam Semam arī tā teici? -
- Mēs ar Semu esam pazīstami visu mūsu dzīvi. Man neko nevajadzēja teikt, jo es redzēju, kā viņš aug. Es redzēju, par kādu cilvēku viņš kļūst. Un viņam tas pats ir ar mani. -
- Es visu sapratu, - Trojs pateica, ar nelielu niknuma piegaršu balsī. - jums ar viņu kaut kas ir, vai ne? -
- Viņš taču tev pateica, ka nē. -
- Bet tev viņš patīk? -
- Nē. -
- Tu viņu mīli? -
- Ak, Dievs, nē! Troj, mēs esam tikai draugi! -
- Vai tad dradzība starp zēnu un meiteni pastāv? -
- Nu, pirmkārt, Sems ir gejs. Tāpēc, jā, mūsu gadījumā pilnīgi noteikti pastāv. - es viņam paskaidroju. Ja vien jūs redzētu Troja sejas izteiksmi. (...) - Otrkārt, kāpēc tu prasi, vai pastāv draudzība starp zēnu un meiteni, ja pats centies ar mani "sadraudzēties". Tu taču nedomā, ka mēs kaut kad būsim kaut kas vairāk par vienkārši draugiem? -
- Nē, protams, nē. -