Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 31

Kādu laiku mēs dejojām klusumā. Precīzāk sakot, mēs dejojām līdz dziesmas beigām.

- Varbūt... Vēlvienu deju? - Trojs neizlēmīgi pajautāja, kad bija sākusies nākamā lēnā dziesma.

Sākumā es nedaudz iesmējos, bet tad, nopietnu skatienu, paskatījos uz viņu. - Tu nopietni, Troj? Tikko tu mani nosodīji par to, ka es pavadīju laiku ar Adrianu. Tu pārmeti man to. -

- Jā, nu, varbūt es gribu pabeigt šo sarunu? -

- To var izdarīt bez dejas palīdzības. - es nebiju piekritusi dejot ar viņu, bet viņš jau bija mani ierāvis vēlvienā dejā.

- Es domāju, ka pēc šodienas... Starpgadījuma, tu vairs negribēsi palikt ar mani divatā. -

- Un, tavuprāt, dejot ar tevi lēno deju, kad tavas rokas ir apkārt manam viduklim, un tavas lūpas ir tik tuvu manām, es jūtos labāk? - šis tekums pār manām lūpām nāca lēni, bet apdomāti. Man vajadzēja to pateikt. Galu galā, mums tas ir jāapspriež.

- Bet, Gabriela, es gribu ar tevi par to parunāt. Atvainoties. Bet es to nevarēšu, ja tava attieksme būs tik negatīva! -

- Kādu attieksmi tu no manis gaidīji? Tava rīcība nebija pamatota! -

- Redzi? Tu nedzirdi, ko es tev cenšos pateikt. Es gribu ar tevi parunāt un paskaidrot tev, kāpēc tā rīkojos, bet tu to neļauj. -

Es ieskatījos viņa acīs, cerībā saprast, vai viņš runā patiesību. Taču krāsaino gaismiņu atspīdumā tajās nekas nebija saskatāms.

- Varbūt vēlāk, labi? - es izlēmu padoties.

- Vēlāk tas ir pēc cik ilga laika? Es saprotu, ka tev vajag saņemties tādai sarunai, bet es ilgi nespēšu staigāt ar šo nastu. -

- Vēlāk ir pēc balles. Man nevajag saņemties. Es vienkārši gribu izbaudīt balli. -

Trojs viegli pamāja ar galvu, un, dejai beidzoties, mūsu ceļi šķīrās. Pagaidām.

Es aizgāju līdz dāmistabai, jo man vajadzēja pārbaudīt savu lūpu krāsu, kas, iespējams, jau bija nogājusi.

Es piegāju pie spoguļa un pārliecinājos, ka man bija taisnība; lūpu krāsa bija nogājusi. Es atvēru savu somiņu, lai izvilktu no tās lūpu krāsu, un tajā brīdī es dzirdēju atveramies durvis.

Pagriezusi galvu, es redzēju pārmālētu meiteni izaicinošā apģērbā. "Viņa laikam ir pārģērbusies par prostitūtu" bija pirmais, ka iešāvās manā prāta, jo es tik tiešām gribēju cerēt, ka dzīvē viņa tāda nav.

- Lūpu krāsa izsmērējusies? - viņa, pienākusi man klāt, jautāja, norādot uz lūpu krāsu manās rokās.

- Jā, - es klusi atbildēju, veltīdama viņai iešķību smaidu.

- Laikam karsti tev tur ballē iet, ne? -

- Em, nē. - mani šokēja viņas tonis un izaicinošie jautājumi.

- Princesīt, es ļoti labi redzēju, kā tu izklaidējies ar Troju ballē. - viņa iesmējās izsmejošus smieklus.

- Ko? - es nesapratu, par ko viņa runāja. Mēs taču vienkārši dejojām. - Lūpu krāsa man ir nogājusi pati no sevis... Trojam ar to nav nekāda sakara. -

- Klausies, mani patiesībā neinteresē, kādā ceļā ir nogājusi tava lūpu krāsa. Tev nevajadzēja atrasties Troja sabiedrībā. -

- Mēs vienkārši dejojām. -

Viņa iesmējās. - Nekas nav vienkārši. Trojs ballēs nedejo ar nevienu, izņemot savu māsīcu. Ja jums kaut kas ir, un tā pavisam noteikti ir, tev ir nekavējoties tas jāpārtrauc. -

- Nu, pirmkārt, mēs esam vienkārši paziņas...-

- Trojam te visi ir vienkārši paziņas, bet viņš nedejo ar nevienu citu! - meitene neļāva man pabeigt teikumu.

- Katrā gadījumā, mēs neesam pāris. -

- Nemelo, ja? Jums ir jāšķirās! Trojs pieder Džesikai, skaidrs? Domā, ka es neesmu sapņojusi būt kopā ar viņu? Esmu! Bet Džesa, viņa man neļāva viņu iekarot. Es viņai piekāpos, kā draudzenei. - meitene paaugstināja balsi.

- Tā, protams, ir tava darīšana, kas notiek tavā slimajā fantāziju pasaulē, bet... Tu esi muļķe. Nevar pieļaut, ka kaut kāda it kā tava draudzene aizliedz tev būt kopā ar puisi, kas tev patīk. -

- Zini, ko? Klusē! Nelien, kur nevajag! Es esmu izdarījusi savu darbu, tavā ziņā paliek ievērot to, vai ne. Bet es ieteiktu ievērot, jo savādāk tev būs problēmas! - meitene, izkliegusi visu man sejā, izgāja ārā.

Minūti es stāvēju šokā, bet tad, nopurinājusi galvu, es izdarīju to, kā dēļ es biju atnākusi.