Mīlestība bez nosacījumiem

Chapter 24

Troja skatapunkts

- Stāsti, - Brianna teica, apsēžoties man blakus uz šūpolēm, kad mēs bijām nolikuši mantas savās pagaidu istabās un aizgājuši līdz mūsu vietai.

Mūsu vieta bija zem liela un veca ozola iekārtas divvietīgās šupoles, kas atradās mazā uzkalniņā aiz nometnes. Parasti šeit neviens negāja, un reizēm pat šķita, ka neviens nezin par šis vietas eksistenci, bet, nē, - visi zināja, bet neviens nespēja atrast laiku, lai atnāktu uz šejieni. Izņemot mūs. Vienmēr, kad mēs gribējām klusumā parunāt par kaut ko mēs nācām uz šejieni. Tā bija sava veida tradīcija.

- Sāksim ar to, ka tā meitene ir Emmas un Džeisona audžu meita. - pēc neliela klusuma brīža, es sakopoju visas domas kopā un iesāku savu stāstu.

- Mamma kaut ko teica par to, ka viņi adoptēja meiteni no bērnu nama. Es domāju, ka viņa ir maziņa. -

Es saraucu uzacis, un izspiedu mazu smīnu, - Tu vispār satiki Betu mājās? Es domāju, ka viņa tev pilnas ausis piedziedāja par viņu. -

- Beta ir pie omes, -

- Labi. - es smagi nopūtos, jo, ja Beta būtu kaut ko pastāstījusi Briannai, šis viss būtu daudz vieglāk. - Viņu sauc Gabriela un viņai ir 16. Palika pirms dažām dienām. -

- Gabriela? - Brianna pārjautāja. Es piekrītoši pamāju ar galvu. - Man teica, ka šogad ar mani vienā istabā dzīvos kaut kāda Gabriela. -

- Tā noteikti ir viņa. -

- Es ceru, ka viņa nav tāda pati, kā Aleksija?! - Brianna jautājoši pacēla vienu uzaci.

- Nu, - es vilcinājos ar atbildi. - viņa nav hiperaktīva un neuzdod muļīgus vai pārāk personīgus jautājumus. Un viņai pavisam noteikti nav stulbi joki, bet.. -

- ...bet? -

- Nav tā, ka viņa ir slikta..viņa vienkārši ir ļoti..tieša. -

- Tieša? - Brianna iesmējās. - Tas nav tas labākais vārds, ar ko aprakstīt meiteni. -

- Es vienkārši pateicu tev vienu no viņas rakstura īpašībām. Viņa saka visu, ko domā. -

- Un tas ir slikti? -

- Nē, it kā nē. - es atbildēju, kārtīgi pārdomājot savu atbildi. - Bet reizēm viņa pasaka kaut ko tādu, ko nevajadzētu teikt. -

Brianna smagi nopūtās un uzlūkoja mani, - Ko tādu tā meitene tev ir pateikusi? -

- Neko. Kāpēc tu domā, ka viņa ir kaut ko man pateikusi? -

- Troj, es zinu tevi visu savu dzīvi. Ja viņa būtu pateikusi kaut ko kādam citam, tev būtu pilnīgi vienalga. - Brianna nosmīkņāja.

- Neko tādu.., vienkārši..viņa teica, ka es izskatos pēc brunču mednieka. - es nolaidu skatienu uz leju un nedaudz piesarku. Bija tik muļķīgi, ka es uztraucos par tādu sīkumu.

Briannas reakcija mani, maigi sakot, pārsteidza. - Man pavisam noteikti vajag iepazīties ar to meiteni! -

- Ko? - es nesapratu viņas iemeslu priecāties.

- Troj, viņa, šķiet, ir pirmā meitene, kas neuzskata tevi par perfektu. - Brianna uzlūkoja mani ar tādu skatienu, kas pauda, ka tas, ko viņa pateica, ir kaut kas acīmredzams.

- Un tas ir labi? - jautājoši pacēlu vienu uzaci.

- Jā! Šajā nometnē būs vismaz viena meitene, kura man nesekos, lai uzzinātu visu par tevi! -

- Tu atkal domā tikai par sevi..- es klusi nobubināju pie sevis, lai viņa nedzirdētu, jo ar to es nebiju domājis viņu kaut kā aizskart.

- Piedod, - Brianna tomēr bija dzirdējusi mani. - es nezināju, ka tev viņa patīk. -

- Es tā neteicu. -

- Bet tā ir taisnība, vai ne? -

Es kādu brīdi vienkārši lūkojos debesīs un apdomāju viņas vārdus. Vai viņai ir taisnība? Nezinu.

- Es nezinu, Brī. - nopūtos.

- Jā vai nē? - Brianna vēlreiz pajautāja, šoreiz viņas balss skanēja nopietnāk un stingrāk.

- Es neesmu pārliecināts, - uzlūkoju Briannu, kuras skatiens pauda, ka tāda atbilde nederēs, - ...bet visticamāk, ka jā. -

- Nu tad beidzot! Es jau sāku šaubīties par tavu orientāciju! - Brī atviegloti nopūtās.

- Ko? - es, ar izbrīnu, uzlūkoju viņu, lai saprastu, vai viņa runā nopietni vai tikai joko.

- Neko, neko. - Brianna iesmējās un viegli uzsita pa plecu. - Jūs jau skūpstījāties? -

- Brianna! -

- Ko? Man vajag izvērtēt situāciju. -

- Nē.. Tas ir, jā. Es mēģināju viņu noskūpstīt. -

- Un? -

-...un viņa mani atgrūda. -

- Kas notika tālāk? -

- Es apsolīju, ka vairs nekad nemēģināšu viņu skūpstīt. -

- Muļķis! - Brianna novērtēja manu rīcību.

- Man nebija izvēles. Viņa būtu bļāvusi. Un mēs vairs nekontaktētos. Nekad. -

- Izvēle ir vienmēr, Troj. Tu varēji viņu vienkārši aizvērt ar skūpstu un viss nokārtotos, tici man. -

- Kas izdarīts, tas izdarīts. - ja kārtīgi padomā, tad Briannai bija taisnība. Es varēju tā izdarīt.

- Katrā gadījumā: tu apsolīiji, ka nemēģināsi. Tu vari nemēģināt. Tu vari vienkārši to izdarīt. -

- Nē, Brī. Es negribu neko sasteigt. Turklāt, neesmu pārliecināts, ka simpātijas ir abpusējas. -

- Kāpēc tu domā, ka simpātijas nav abpusējas? Visas meitenes ir kā trakas pēc tevis! -

- Viņa nav visas. Viņa ir savādāka. Domāju, tieši tas man viņā patīk. Bet viņa izturas pret mani ļoti vēsi. -

- Atceries, ko es tev teicu par to? -

- Jā, bet kā lai es zinu, vai viņa tēlo vai es vienkārši viņai neinteresēju? -

- Atstāj to manā ziņā. - Brianna uzlika man roku uz pleca un laipni pasmaidīja.

- Paldies, Brī. - es apskāvu māsīcu.