Nāvējošā ēna

48.

Sebastiana skatpunkts

Es sadzirdēju kliedzienus. Man vajadzēja pārbaudīt ātrāk. Ja es nebūtu turpinājis lasīt grāmatu, tad Emija varbūt netiktu nozagta.

"Tā ir mana vaina," es nomurmināju, kad augstības centās apstrādāt manis teikto.

"Tu nevarēji neko izdarīt," aiz manis atskanēja Netenjela balss. Man viņš joprojām nepatika.

"Ja es būtu ieradies agrāk, tad viņu vēl nebūtu paņēmuši," es teicu acīm redzamo.

"Un ko tu būtu izdarījis četrām Ēnām? Tev paveicās, ka pats nekļuvi inficēts," tas bija loģiski, tomēr es uztraucos par Emiju. Viņa bija mans vienīgais draugs, un viņa man rūpēja vairāk nekā citi.

Es neatbildēju Netenjelam, un viņš uzreiz saprata, ka man nav atbildes. Mēs sēdējām un klausījāmies augstību sarunās.

"Sebastian? Cik tu teici viņu bija?" Kelvins man pajautāja.

"Četri," es ātri atbildēju. Viņi visi izskatījās tik netīri. Mati sausi, sejas blāvas un mazliet sasprēgājusi āda. Visi bija pagriezušies ar mugurām vai sāniem pret mani, bet es redzēju Emijas izbiedēto skatienu.

Es ceru, ka ar viņu neko neizdarīs. Kāpēc vispār vajadzēja viņu nozagt?

"Atvainojiet, jūsu augstības! Kāpēc Ēnām vajadzēja nozagt Emiju?" es pajautāja, mani šis jautājums ilgi raustīja.

"Mēs domājam, tas ir viņas spēju dēļ. Tu jau zini, ka Ēnas rodas no magu mantkārības un lepnības. Pēc pārvēršanās procesa, magi kļūst spēcīgāki, kaut vai neglītāki. Ja Emija pārvērstos par Ēnu, tad viņa būtu neiedomājami spēcīga. Vismaz, citu iemeslu nav," karaliene Kristīne paskaidroja. Viņa bija atbraukusi uzreiz, kad uzzināja par Emijas nolaupīšanu.

Es skaļi nopūtos. Es uztraucos. Un pat ļoti.

"Zēni, aizejiet un atrodiet kādu lietu, kura Emijai varētu būt svarīga, vai arī viņa bieži to turēja pie sevis," karalis Malvojs noteica.

"Jā, jūsu augstība," un mēs aizgājām. Varēja redzēt, ka karalim un karalienei Emija ir svarīga, un tas nav tikai titula dēļ, bet arī rūpju.

Es ar Netenjelu iegājām Emija istabā un sastingām. Ko mums būtu jāmeklē?

Vai kaut kādas rotaslietas? Vai viņa lasa kādu grāmatu? Varbūt tas ir pilnīgi, kas cits?

"Ko mēs meklējam?" Netenjels man pajautāja.

"Es nezinu. Bet labi, tu pārmeklē to istabas pusi, es šo," un tā nu Netenjels aizgāja vairāk uz kreiso pusi, bet es paliku turpat.

Te bija kaut kādas drēbes. Viņa tās lieto bieži, taču tas diez vai ir kas svarīgs.

Es pārmetos uz skapīša pusi. Skapītī bija dažas burtnīcas un grāmatas, bet es neesmu redzējis, ka viņa daudz lasītu.

Augšējā atvilktnē bija rakstāmlietas. Tās man noteikti nederēja. Vai Emijai vispār bija, kas lieks, ko viņa atstāja tikai dēļ vēlmes, jo tas ir svarīgs?

Viņai dārgs ir Mākonis, bet viņš nav īsti derīgs, jo viņš ir tālu, un viņš ir dzīvs. Rīt būs pēc viņa jāaizbrauc.

Uz skapīša bija maza lādīte. Es nedaudz vilcinājos pirms atvēru to.