Es biju šokā. Tobrīd man tik daudz domu šaudījās galvā. Es atcerējos, ka reiz mēs ar Dafni skatījāmies seriālu par vampīriem. Kad viņi sajuta asinis tad ar viņu seju kautkas dīvains notika. Man vienmēr kabatā stāv neliels nazis. Es to izvilku no kabatas un iegriezu plaukstā. Tas bija sāpīgi tomēr es to neizrādīju. Viņa acis...Tās palika sarkanas. Un tad parādījās ilkņi viņa mutē. Es kritu panikā. -Markuss. Man žēl.- es piegāju pie ūdens lai noskalotu asinis. Tad es gāju prom. Markuss man atkal parādījās priekšā. -piedod mazā bet man tas jādara.- un tad viņš...man iekoda kaklā. Sāpēs bija neciešamas. Es kliedzu. Un jutu, ka man pār vaigiem rit asaras. Tad viņš apstājās. Viņš iekoda sev rokā un teica lai es dzeru. Es to negribēju, taču viņš mani piespieda. Pēctam es neko neatceros. Atceros tikai to, ka es pamodos un man ļoti reiba galva....
