Pa nakti es uzvilku kleitu, kura man bija mugurā naktī, kad notika izvēle. Tajā brīdī es pat par to nedomāju. Es atdevu aploksni administratorei un piekodināju lai viņi never aploksni, kamēr nav visi kopā. Klāt ir jābūt pat Tristanam un Konoram.
Es izgāju ārā....
*Kiana sk.p*
Agri no rīta es pamodos un sapratu, ka Ešlija nav man blakus. Domādams, ka viņa nevarēja aizmigt un izgāja pastaigāties, es aizgāju gulēt..
*Džastina sk.p*
Es pamodos no dīvaina trokšņa blakus istabā. Es laiski izvēlos no gultas un gāju uz ,,dzīvojamo istabu".
Izrādās, ka Entonijs saplēsa ūdens pudeli.
En:piedod...
Viņš savilka seju.
Es:tu esi vampīrs un tik un tā neveikls...
Es iesmējos..
*Debijas sk.p*
Es pamodos no vēja. Jā, Elīze atstāja vaļā logu un vējš pūta man tieši virsū. Es piecēlos lai aiztaisītu logu un tad saģērbos..
*Denjela sk.p*
Es pamodos no durvju dauzīšanas. Kāds izmisīgi klapēja durvis. Es domāju, ka tas ir Zodiaks. Atkal aizmirsis kartiņu..Un daļēji man bija taisnība tas bija Zodiaks ar Elīzi. Es atvēru durvis un viņi iebrāzās istabā.
Es:kas notiek? Ko jūs tik satraukti?
Zo:Mēs tikko satikām to Kianu..
El:mums ir problēma!
Es:kāda problēma, un kas tad ir ar to Kianu..
El:Eš ir pazudusi...
Zo:viņa nekur nav atrodama..
Es:jūs administratorei jautājāt, vai nav redzējusi?
El:nē...Ejam ātri tas ir pavisam nopietni. Viņa ir atstājusi telefonu un visu pārējo. Pat ziemas jaku. Viņa taču nosals!!
Viņi bija satraukušies. Ilgi nedomādams es uzvilku pirmās drēbes un skrēju ārā. Visi bija savākušies. Pat Entonijs, kura uzvedība liecināja, ka viņam ir nospļauties par manu māsu. Mēs aizskrējām uz recepciju, kur sieviete iedeva aploksni.
Ad:viņa teica lai atverat tikai tad, kad būsiet visi kopā. Arī Konors un otra vīrieša vārdu neatceros.
Ma:Tristans...
Markuss domīgi nočukstēja.
Es no satraukuma un bailēm trīcēju, kā apšu lapa. Man ir tik ļoti bail, ka mana māsa atkal izdarīs ko stulbu vai neapdomīgu...
*Entonija sk.p*
Visi tik ļoti uztraucās par to kuci..Man vienkārši bija vienalga, kur viņa ir, ko dara un ko domā. Viņa sabojāja manu dzīvi un tagad es vairs neskriešu viņai pakaļ..
*Kiana sk.p*
Es apsēdos recepcijā uz dīvāna un centos saprast kas tad īsti notiek.. biju pārbijies..
*Markusa sk.p*
Es uzreiz sazvanīju Trisu. Zināju, ka viņš neatbrauks, bet pa telefonu viņš taču visu dzirdēs.
Tr:hallo?
Es:čau, te Markuss.
Tr:Heyo Markij. Kas notiek?
Es:....
Man drebēja balss un es nezināju, kā lai pareizāk visu pasaka.
Es:Ešlija ir pazudusi. Viņa recepcijā atstāja vēstuli, bet arī tev tā ir jādzird, so tev jāklausās. Labi?
Tr:Ešlija? Ko viņa atkal ir sadarījusi...es klausos..
*Denjela sk.p*
Negribīgi, bet arī es sazvanījos ar Konoru, lai viņš dzird vēstuli..
Es:kurš lasīs?
Es vaicāju.
Ki:tu esi viņas brālis. Tas būtu jādara tev..
Es:.......labi...
Es atvēru aploksni. Tur bija ļoti daudz sarakstīts.
,,šī vēstule ir, kā atvainošanās.
Piedod brāli, ka es vienmēr iekūlos nepatikšanās un tev bija mani jādabū ārā. Piedod, ka esmu likusi tev tik ļoti satraukties. Piedod par visu ko esmu tev izdarījusi..
Piedodiet Kian un Tristan, ka jums bija jātērē savs laiks pirekš manis. Piedodiet par visām dienām, kad sēdējāt man blakus. Kad biju slima, kad kautkas ar mani notika. Paldies Tristan, ka tu mani izglābi pirms tiem gadiem. Es vēljoprojām nezinu kā tev pateikties. Piedod Kiki, ka es ar tevi sapinos. Mednieks ar vampīru nav tas labākais sajaukums..
Piedod Džastin, ka visu pamatskolu un vidusskolu tā izturējos pret tevi. Zinu, ka vienmēr esi mani...atbalstījis..
Piedod Elīze, ka..ienīdu tevi. Brālis tevi mīl un tas nozīmē, ka es arī. Vienmēr man pateici, ko tādu, kas liek visu saprast un justies labāk..
Debij, man nav par ko tev atvainoties. Tu esi bijusi ideāla draudzene. Paldies tev mazā!..
Zodiak? Visi un patiešām visi partiji ar tevi bija fantastiski. It īpaši pirmais. Es nezinu par tevi bet es neko nenožēloju(nu tu jau saprati)..
Ajj Markuss..Es vēljoprojām tevi neieredzu, jo tu esi kretīns, bet piedod par to visu. Man nevajadzēja tevī iemīlēties..
Piedod Kono, ka neticēju tev. Es tagad visu saprotu..
Un visbeidzot Entonij. Lūdzu, lūdzu piedod. Es zinu, ka esmu kuce. Es izrurējos patiešām, kā kretīns, bet piedod, ka pametu tevi un neko nepaskaidroju. Es tevi tik ļoti mīlēju. Tu biji mana mūža mīlestība, pat dienā, kad aizgāju. Es tevi tur vienkārši atstāju, un tas bija stulbi, bet es negribēju tā. Vēlējos tikai pasargāt jūs visus. Vienmēr..
Es jūs visus mīlu, bet ir laiks.."
Es palūkojos apkārt un visi bija asarās. Patiešām visi. Es izskrēju ārā un tur, lejā no kalna viņa gulēja. Baltajā kleitā..Sniegs ap viņu bija asinīs...Sirdī viņai bija koka miets un viņa neelpoja..
Tajā brīdī viss ap mani apstājās. Es pieskrēju pie viņas un pacēlu galvu.
Es:Eš nē! Māsiņ lūdzu. Ko tu esi izdarījusi? Māsa nemirsti. Es tevi mīlu! Tu apsolīji, ka pārcelsies pie manis. Tu apsolīji...
Zo:ir jau par vēlu. Viņa vairs..nav..
Zodiaks rāva mani prom.
Viņš centās mani dabūt pēc iespējas tālāk no māsas..
*Markusa sk.p*
Es skatījos uz viņu ar tukšu skatienu. Nespēju noticēt, ka viņa to izdarīja. Tam tā nebija jānotiek. Viņai bija jādzīvo vēl ilgi..
,,tajā dienā viņu visu dzīves krasi izmainījās..."
