Taču es to nespēju.
-nē!-
Es iebļāvos. Tad viņš paņēma kautkadu stikla gabalu laikam. Viņš iegrieza rokā. Nē, nē es nedrīkstu. Bet tad es pieliecos un piespiedu lūpas pie brūces. Nolaizīju asiņainās lūpas un...es aizgāju. Ejot, manā priekšā parādijās kāds vecis kapucē.
-pārbaudījums ir galā.-
Viņš teica ne pārāk skaļā balsī.
-tumsa vai gaisma?-
-jā!-
-kurā pusē esmu?-
-abās. Tevi izraudzījās abas puses.-
Un tad viņš nozuda. Nesaprotu, kā tas ir abas. Parasti izvēlas vienu pusi. Es aizgāju pie Entonija. Zinu, ka ir nakts vidus, bet man ar viņu jārunā. Zinu, ka viņiem nekad nav aizslēgtas durvis naktī, tāpēc gāju iekšā. Pieklauvēju pie Entonija guļamistabas durvīm.
-atšujies Džastin.-
-tā esmu es.-
-Ešlij?-
-jā!-
-Nāc iekšā.-
Es pieskrēju un samīļoju viņu.
-šonakt ir pilnmēness.-
Es viņam teicu.
-es zinu. Vai tas jau notika?-
-jā.-
-kas tevi izraudzījās?-
-abas puses.-
-nu nē.-
-kas ir?-
Viņš nopūtās un es satraukti jautāju.
-mīļumiņ, tu esi citāda.-
-tas ir slikti?-
-nu es nezinu. Itkā jau nē.-
-nu labi. Es laikam iešu uz mājām.-
-nē, paliec pie manis.-
Viņš pabīdījās un uzsita ar plaukstu pa madraci...
