-nu labi.-
Es pasmaidīju, un sāku ēst viņa taisītās tostermaizes. Jā, diezko labs pavārs viņś nav.
-mazā, varbūt uztaisam ballīti šovakar?-
-par godu kam?-
-tavai dzimšanas dienai.-
Ak jā. Es taču pavisam aizmirsu, ka man šodien paliek 18 gadi.
-labi mīļais. Sarīkosim ballīti.-
Tā nu mēs sākām visiem zvanīt. Teicām lai nāk un vēl paņem draugus līdzi. Šī būšot vislielākā ballīte šogad. Tā teica Entonijs. Protams es uzaicināju visus zināmos. Tad es turēju telefonu un ilgi uz to tukši skatījos. Tad es tomēr piezvanīju. Konoram.
-tu taču atbrauksi uz manu dzimšanas dienu. Vai ne?-
-es labprāt, bet tavs brālis.-
-vienalga par viņu. Konor tā ir mana dzimšanas diena, nevis Denjela.-
-labi es būšu.-
Varbūt tā tomēr ir slikta ideja, bet man vienalga. Es stāvēju pie ēdamistabas galda. Man no muguras pienāca Entonijs. Viņş mani samīļoja un noskūpstīja kaklu.
-mums jāsāk gatavoties.-
-jā, es zinu. Mums taču pietiks laika.-
Un mēs sākām skūpstīties....
