-nuu labi.-
Es arī sāku skaļi smieties.
-Entonij, es gulēšu pie tevis.-
Entonijs pasmaidīja, bet Džastins laikam palika greizsirdīgs uz savu brāli. Tākā bija vēls un es biju patiešām nogurusi. Mēs visi aizgājām gulēt. Pa nakti es pamodos. Jutu, ka Entonijs arī vēl neguļ. Tad viņš man kautko pajautāja.
-kāpēc tu izvēlējies gulēt pie manis nevis pie Džastina?-
-jo tev ir lielāka gulta!-
Es iesmējos. Es visu nakti jutu, kā Entonijs apķer manu vidukli un velk tuvāk sev. Es pabīdījos vairāk uz gultas malu. Viņš atkal piebīdijās tuvāk. No rīta es pamodos pirms saullēkta lai dotos pie Markusa. Viņš vēl gulēja. Es klusi ielavījos viņa guļamistabā. Un noņēmu viņa aproci no rokas. Klusi aizgāju uz Entonija māju....
