-Nāciet iekšā!-
Viņš pagāja malā no durvju ailes un aicināja mūs ienākt. Mēs iegājām dzīvoklī. Tajā viss bija kārtīgs. Bija daudz vecu grāmatu.
-Tristans tev kautko gribēja pajautāt.-
Es itkā īgni novilku, bet varēja redzēt, ka šī sejas izteiksme ir samākslota.
-Nja.....khem, khem.-
Tristans ieklepojās un paskatījās uz zemi. Pēctam jaunais vīrietis turpināja.
-Nāksi uz ballīti?-
-šodien?-
Kians izbrīnā noplātīja rokas.
-protams.-
Es atbildēju.
-tad tu nāksi Kian?-
Es viņam pajautāju.
-Labi. Es saģērbšos. Šitāds jau nekur neiešu-
-Atvainojiet jaunkundz. Lūdzu uzrādiet personas apliecību.-
Somiņa man nebija līdzi. Tikai telefons.
-bļāviens. Es to aizmirsu somā.-
-atvainojiet. Tad iekšā netiekat.-
Tristans piegāja pie apsarga, ieskatījās acīs un pateica, ka man jau ir 18, un es varu iet iekšā.
-ejiet iekšā.-
Apsargs noteica.
-paldies Tristan!-
Es pasmaidīju Tristanam.
-vai nav ironiski? Vampīrs, Vampīru mednieks un meitene kura vairs nav vampīrs.-
-nja, tas ir interesanti.-
Kians iegrimis domās novilka.
-Varbūt kautko iedzersim?-
Piebalsoja Tristans.
-ejam uz bāru!-
Es diezgan priecīgi iesaucos. Mēs aizgājām līdz bāram, un pasūtijām trīs viskija glāzes.
*Pēc divām stundām*
Šeit ir tik interesanti. Tristans ir piedzēries, Kians ne tik ļoti. Mēs ļoti daudz dejojām.
-amm, puiši?-
-a?-
Abi divi iejautājās.
-es aiziešu līdz toletei....-
