Tie nāca no Denjela istabas. Es uzreiz tur aizskrēju. Viņš bija pilnībā slapjš un skaļi kliedza. -ei Denjel celies.- viņš piecēlās sēdus un drebēja. -Denij, tev viss kārtībā?- viņš apķērās man ap kaklu. -Eš! Es es sapņoju sliktu sapni. Nē murgu.- -par ko tu sapņoji?- es viņam vaicāju. Tobrīd viņš uzvedās, kā mazs bērns. -es sapņoju, ka man uzbruka kāds briesmonis kurš izskatījās pēc cilvēka. Viņš man koda. Un tad es norāvu viņam kapuci. Un...un tā biji tu Ešlij.- man iepletās acu zīlītes. Es taču varu viņu apdraudēt. -Denjel...tas noteikti bija slikts sapnis. Mēģini aizmigt. es aizskrēju uz virtuvi. Es negribu dzīvot kā vampīrs. Es paņēmu lielo nazi, atvēzējos un iedūru vēderā. Uzreiz nometu asiņaino nazi uz grīdas. Pacēlu krekla malu un ieraudzīju, kā brūce sadzīst. Man palika bail no sevis tādēļ aizgāju gulēt. Nākamajā dienā gāju uz skolu cenšoties būt pavisam normāls cilvēks. Stundā es zaudēju savaldību un izskrēju no skolas. Atklāju, ka man ir spēja ātri pārvietoties. Tā es ieskrēju mežā. Tur sēdēja uz akmens kāda salietojusies meitene. Es pie viņas piegāju un iekodu kaklā. Es sajutu viņas asins garšu. Nu tomēr arī zālīti varēja sajust. Tomēr tas bija tik patīkami. Es dzirdēju viņas sirdspukstus. Es meiteni atlaidu vaļā un viņa nokrita zemē...
