Tā laikam būs Konora māja. Nekad te neēsmu bijusi.
-ejam-
Beidzot viņš pateica. Visu šo laiku klusējām. Tāpēc, kaut tas viens vārds ir, kautkas labs. Mēs piegājām pie durvīm un Markuss pieklauvēja.
Konors atvēra durvis, un ieaicināja mūs iekšā.
-apsēdies Ešlij.-
Konors norādīja uz oranžo dīvānu istabas stūrī. Viņi abi aizgāja uz citu telpu. Es dzirdēju viņu sarunu. Viņi runāja par mani.
Tad viņi atnāca un apsēdās man blakus. Viens, vienā pusē, un otrs otrā.
-Natij, kas ar mani noticis?-
Es sāku raudāt. Markuss mani gribēja apķert, bet es viņu pagrūdu malā. Es samīļoju Konoru.
-tu tagad esi nenogalināma. Tu esi varena. Pamēģini iedegt to sveci.-
-pag, pag. Es taču nevaru.-
-iedomājies, ka vari-
Es no visa spēka domāju par sveces iedegšanu līdz tā iededzās.
-kā tas ir iespējams?-
-pirmkārt tevi izraudzījās abas puses. Otrkārt tu esi vampīrs. Tagad tu esi arī vilkatis un ragana. Tu esi visvarenākā radība pasaulē. Tev ir viss spēks. Bet manuprāt tas nav ļoti labi.-
-tas nav labi. Es gribu būt cilvēks....
