Tur bija mans brālis, Entonijs, Markuss, Debija, Elīze, Džastins un Zodiaks.
Viņi visi sēdēja reģistratūrā. Es nometu somas un uzreiz pieskrēju pie sava brāļa. Es viņu stipri samīļoju.
Den:Kāpēc tu man nepiezvanīji? Es ļoti uztraucos par tevi. Tu vienkārši aizbēgi..
Es:piedod Denjel. Es....es varētu pārcelties atpakaļ pie tevis tiklīdz es pabeigšu skolu..
Es sāku raudāt no laimes un arī man bija žēl brāli, kuram arī par vaigu notecēja asara.
Den:dari tā...man bez tevis ir grūti. Es nevaru dzīvot viens..
Es:es saprotu...
Es klusi nočukstēju un samīļoju pārējos. Kad redzēju viņus visus kopā, es sapratu ka ilgojos pēc savām mājām. Sapratu, ka pamest visus bija slikts lēmums.
Entonijs pētija mani ar dusmu un vienlaicīgi lepnuma pilnu skatienu.
En:tu esi mainījusies Ešlij. Kādreiz tu nebiji tāda....
Es:kāda?...kāda es tagad esmu?
En:tu agrāk nebiji tāda kuce. Tu biji jauka, mīļa. Bet tagad? Tagad tu salaid ar visiem pēc kārtas. Es tevi vairs nepazīstu....
Es:Entonij, es nesalaižu ar visiem pēc kārtas. Tas, ka es te atbraucu ar Kādu puisi, nenozīmē, ka es ar visiem salaižu. Mēs esam tikai draugi....
En:mhm, tikai draugi.... Kā tad.
Es:vienmēr un mūžīgi....
Es klusi nočukstēju. Cerēju, ka viņš sapratīs. Es esmu ļoti apjukusi. Sapinusies jūtās. Es nezinu kurš man patīk. Entonijs, Kians vai Tristans.
Tristans- sliktais puisis, kurš ir daudz vecāks par mani, bet vienmēr ir klāt, kad man viņu vajag un vienmēr atbalsta. Daudzas meitenes vai kūst dēļ viņa ķermeņa un arī man tā ir vājā vieta....
Kians-viens no jaukākajiem cilvēkiem, ko es zinu. Simpatisks un draudzīgs, bet tomēr vampīru mednieks...
Un Entonijs- puisis ar kuru jau reiz biju kopā. Sportists ar nākotnes plāniem, bet tomēr ballētājs. Vienmer ir klāt un uzmana....
En:ne Ešlij. Vairs ne...
Viņš atkal nočuksteja. Es parāvu Kianu aiz rokas un aizgāju pie sievietes reģistratūrā.
Es:satiksimies vēlāk brālīt.
Es pasmaidīju brālim un mēs iečekojāmies viesnīcā. Pēctam iekārtojāmies numuriņā un gājām paēst. Pie galda bija klusums līdz man tas apnika un es sāku runāt.
Es:zini ko man tagad gribas?
Ki:mani?
Viņš izaicinoši pasmaidīja.
Es:nē. Es gribu asinis..
Ki:......es tev varu iedot savas.
Es:tu esi mednieks. Tas būtu pret dabas likumiem.
Ki:piedrāst likumus. Es nedēļu gulēšu vienā gultā ar vampīru.
Jā mēs tomēr te dzīvosim nedēļu.
Pēc vakariņām mēs aizgājām uz sporta zāli un pēc divarpus stundu ilga treniņa aizgājām gulet.
Pa nakti es.....
Šī būs īsa daļa, bet man šobrīd nav laika rakstīt garāku. Vakar šis stāsts bija #1 fantasy sadaļā. Tas man bija kautkas nozīmīgs. Es šo stāstu esmu jau ilgi rakstījusi un man ir doma to beigt. Varbūt ir cerība, ka es vēl turpināšu, bet tas ir atkarīgs no jums. Ja jums nav grūti, jūs varētu uzrakstīt savus iespaidus par stāstu un tā varoņiem un varbūt arī ko jūs domājat, kas varētu būt nakamaja daļa. Paldies. Ez mīlu jūs visus!💕😍
