Atvēru acis un pasmaidīju.
-es laikam iešu gulēt.-
Denjels pateica un piecēlās.
-mēs arī.-
Es viņam atbildēju, un mēs aizgājā katrs uz savu istabu. Augšā es ielēcu gultā un sāku runāt ar Entoniju.
-mīļais!-
-nuu?-
-es te tā mazliet dzirdēju jūsu sarunu.-
-un..-
-un es tev piekrītu par brāli. Bet zini ko?-
-nu nu?-
-mums viņam jāatrod meitene.-
-jā. Jāatrod gan.-
-Entonij, es gribu izrauties no visas šīs vampīru padarīšanas. Man tas ir apnicis. Tagad ir tik draudz problēmu.-
-es zinu mazā.-
Viņš apsēdās man blakus un samīļoja mani. Pēc tam viņš sāka mani kutināt, un mēs tā ākstijāmies ļoti ilgi. Pēc tam aizmigām. Kad no rīta pamodos redzēju, ka pulkstenis ir 10:00, tomēr uz naktsgaldiņa bija paplāte ar tostermaizem, teju un...pienenem. Bet viņš vismaz centās. Entonijs sedeja pie rakstāmgalda un kautko rakstīja. Ganjau eseju.
-labrīt!-
-labrīt. Šodien uz skolu neiesim.-
